Pirmā krājaizdevu sabiedrība Latvijā, kas saņēmusi licenci juridisko personu apkalpošanai, ir Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (ZKKS). Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns stāsta "Latvijas Biznesam", kā darbojas krājaizdevu sabiedrības un kāda ir Zosēnu KKS pieredze.

Kā izveidojās Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība?

2000. gadā Zosēnu pašvaldības vadītājs bija Roberts Ruķis. Viņam bija lielas un bieži vien pat utopiskas idejas. Un viena no tām bija dibināt Zosēnos krājaizdevu sabiedrību. Nevar teikt, ka iedzīvotāji ļoti atbalstīja šo ideju, jo neticēja, ka no tā iznāks kas jēdzīgs. Taču Ruķis bija cilvēks, kurš lien iekšā pa logu, ja viņu izmet pa durvīm, un panāca savu. Tā nu tika savākti 24 iedzīvotāji, kuri parakstījās par to, ka jādibina krājaizdevu sabiedrība, savukārt Dānijas–Latvijas sadarbības fonds piešķīra 10 tūkstošu latu lielu naudas ziedojumu darbības uzsākšanai. Šis fonds pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atbalstīja dažādu kooperatīvu finanšu institūciju atjaunošanu Baltijas valstīs, tostarp veica apmācības, piedāvāja metodiskos materiālus un veica ziedojumus darbības uzsākšanai. Arī Cēsu rajona padome, kuras izpilddirektors tolaik bija tagadējais "Latvijas Avīzes" publicists Māris Niklass, ziedoja divarpus tūkstošus latu krājaizdevu sabiedrības darbības uzsākšanai. Jāpiebilst, ka Mārim Niklasam vispār ir liela politiska, organizatoriska un iedvesmojoša loma krājaizdevu sabiedrību darbības atjaunošanā Latvijā – viņš palīdzējis ne tikai Zosēniem, bet arī daudziem citiem.