Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģisko plānu (SP) 2023.–2027. gadam Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 2022. gada novembrī, bet Latvijas valdība – jau 2022. gada janvārī. Nu ar šo plānu lauksaimniekiem jādzīvo turpmākos piecus gadus. SP nosaka gan saimniekošanas virzienus, gan tiešmaksājumu un citu atbalsta maksājumu saņemšanas kārtību un nosacījumus. Vai strādāšana pēc šā plāna un saskaņā ar tajā izvirzītajām prasībām un nosacījumiem ir saprotama un pieņemama lauksaimniekiem? Vai nebūt ne vienkāršā un visādi sashēmotā tikšana pie lielāka atbalsta motivēs zemniekus pieteikties dažādajās ekoshēmās un citos pasākumos, kuriem būtu jāved Zaļā kursa virzienā? Saruna ar Juri Lazdiņu, biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) valdes priekšsēdētāju.

Ko lauksaimniekam nozīmē KLP Stratēģiskais plāns? Cik strikti tas jāpilda?

Pēc būtības SP lauksaimniekiem ir vissvarīgākais dokuments jeb visu prasību un maksājumu pamats. To saskaņo ar EK uz visu plānošanas periodu – līdz pat 2027. gadam. Tajā ietverti mērķi, kas konkrētajā plānošanas periodā būtu jāsasniedz. Piemēram, ķīmisko augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu, SEG emisiju samazinājums u. c. Citiem vārdiem – ES stratēģija "No lauka līdz galdam", kas jārealizē ar dažādiem plānā ietvertiem saimniekošanas pasākumiem un paņēmieniem. Bet atšķirībā no iepriekšējiem periodiem šajā SP viss ir aprakstīts tik smalki un skrupulozi, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos vairs nav ko ierakstīt. Plānā ir ierakstīti gan datumi un laiki, gan visas veicamās darbības, tā ka normatīvajos aktos faktiski vairs nav ierakstāmas nekādas pielāgošanās vai interpretācijas iespējas attiecībā uz pasākumiem, ko Latvija varētu veikt, lai sasniegtu SP izvirzītos mērķus.