Latvijā kopumā, bet it īpaši Vidzemē un Latgalē, šis ir bijis jau trešais lauksaimniecībai nelabvēlīgais gads pēc kārtas, tam ir bijušas katastrofālas sekas – lauksaimniecībai nodarīti vairāk nekā 100 miljoni eiro zaudējumu, no tiem būs iespējams kompensēt vien nieka tiesu. 

Gads sākās ar stiprām salnām pavasarī, kuru dēļ daudzviet šogad bez ražas palikuši augļu un ogu dārzi, tam sekoja auksta un slapja vasara un rudens. 2025. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 272,6 mm bija 22% mitrāka par Latvijas klimatisko normu (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada. Tomēr vidējie dati tikai daļēji atklāj patiesību par konkrētajām vietām – piemēram, Gulbenē šī vasara bijusi vismitrākā ar kopējo nokrišņu daudzumu 414,0 mm jeb 88% virs gadalaika normas. Arī septembris nenāca ar labāku laiku – septembra vidū nokrišņu daudzums Latvijā bija par 66% augstāks par mēneša normu. Nevar noliegt, ka ir arī kultūraugi, kuriem šāds laiks iet pie sirds, piemēram, bija cerības uz ļoti labu kviešu ražu. Tā jau arī būtu bijis, ja vien ražas vākšanas laikā nebūtu nemitīgi lijis, kas daudzviet neļāva ar traktoriem tikt uz lauka un novākt izaudzēto. Gaidītās labās kviešu ražas vietā zemnieki saņēma pārmirkušus laukus, vārpās dīgstošus graudus, milzīgus izdevumus par novāktās ražas kaltēšanu, turklāt pārmitrajā zemē sāka pūt arī kartupeļi un citi dārzeņi. Šogad pākstīs esot sadīdzis pat rapsis, ko līdz šim Latvijas zemnieki neesot piedzīvojuši. Mitruma dēļ daļa lauku palikuši nenovākti, taču pat tur, kur raža novākta, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tās bijusi lopbarības vērtībā. Dažviet ražas kvalitāte bijusi pat tik slikta, ka to varēts izmantot tikai kurināmajam. Zaudējumus cietušas arī lopkopības saimniecības, jo izmīdīti un stipri bojāti zālāji, un pat biškopji, jo lietainā vasara stipri ietekmējusi medus ievākumu. Parasti biškopji ievāc 30–50 kg medus no vienas bišu saimes, profesionālie biškopji pat vairāk, bet šogad no vienas bišu saimes vidēji ievākti tikai pieci kilogrami medus, teikts Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par meteoroloģisko apstākļu nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecībai. Šī gada zaudējumi lauksaimniecībai tiek lēsti 100,12 miljonu eiro apmērā, cietuši 87,3 tūkstoši hektāru lauksaimniecības platību. No šīs summas 77,63 miljoni eiro zaudējumu nodarīti lauksaimniecības kultūraugu platībām, bet 22,5 miljoni eiro – augļkopības kultūraugu platībām. Uz šī fona pilnīgi neadekvāts izskatās kompensāciju apjoms – saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu par ārkārtas finansiālo atbalstu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu skartām lauksaimniecības nozarēm Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā, Latvija kompensācijās visvairāk cietušajām saimniecībām var izmaksāt 4,2 miljonus eiro. Šo summu Latvija var palielināt vēl par 200%, iemaksājot savus līdzekļus, ja, protams, tādi atrodas valsts kasē. Jāatzīmē, ka Latvija no valsts budžeta neveic nekādus atbalsta maksājumus lauksaimniekiem jau kopš 2017. gada.

Jaudīgāku tehniku un vairāk graudu kalšu