Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024. gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,2%. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs sarukusi par 4%, bet pakalpojumu nozarēs saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Lauksaimniecības nozarē bija pieaugums par 1,3%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 2,5% un kritums lopkopībā par 2%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 18,8%, bet kāpumu par 3,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Kāpums kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,9%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 9,8% ietekmēja kopējo ražošanas apmēru palielinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 3,1%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība samazinājās par 0,9%, ko ietekmēja kritums 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 2,4%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 21,3%, kā arī pārtikas produktu ražošanā - par 0,1%

Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 3,6%. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 6,8% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā par 7,2%. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 1%.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apmēri samazinājās par 9,5%, bet ūdens apgāde, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, sanitārijā bija pieaugums par 0,3%.

Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 9,6%. Ēku būvniecības apmēri gada laikā samazinājās par 3,8%. Inženierbūvniecības apmēri pieauga par 40,7%, ko noteica sezonas sākšana ar lieliem un apjomīgiem projektiem ceļu un tiltu būvniecībā, to sekmēja arī salīdzinoši labvēlīgi laika apstākļi, kas ļāva turpināt būvdarbus arī ziemā. Specializēto būvdarbu apmēri palielinājās par 2,6%.

Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība samazinājās par 0,4%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kāpums par 1,3%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 3,7%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 15,7%, bet vairumtirdzniecība samazinājās par 0,2%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājās par 4,5%, tostarp izmitināšanā bija kāpums par 8,4%, bet ēdināšanas pakalpojumos bija kritums par 2,8%.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieauga par 4,6%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā bija kāpums par 10,3%, bet telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā - par 3,6%. Savukārt kritums bija informācijas pakalpojumos - par 14,6%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 3,4%. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 5,3% apmērā noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums un atlīdzību samazinājums, kas pienākas pie izmaksas risku apdrošināšanā, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātos pensiju plānos. Par 20,7% palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko nodrošināja veiksmīga apdrošināšanas aģentu un brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbība, kā arī operācijas ar vērtspapīriem. Finanšu pakalpojumu nozarē bija pieaugums 0,2% apmērā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 1,2% ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā par 5,9%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 4,5%, kā arī citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos par 5,3%. Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 0,8% un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 1%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības un arī šogad pirmajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apmērs pieauga - par 2,8%. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoma kāpums par 4,2%, kāpums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu par 6,7%, kā arī būvniecības un ainavu arhitektu sniegto pakalpojumu pieaugums par 7,1%. Kritums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē - par 16,8%, kā arī apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās - par 8,3%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 2,8% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš samazinājās par 1%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, saruka par 2,3%. Par 5,3% samazinājās mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apmēri mājsaimniecībās palielinājies par 4,2%, kamēr par 2,4% auga mājsaimniecību izdevumi transportam, kas iekļauj sabiedrisko transportu, transporta līdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 2,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās kopumā par 6,5%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs auga par 9%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 3,2%.

Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) palielinājās par 1,5%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri kāpa par 2%, tostarp preču eksports pieauga par 0,2%, bet pakalpojumu eksports - par 7,8%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025.gada pirmajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, kas ietver pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

Preču un pakalpojumu imports palielinājāspar 7,8%, tostarp preču importa apmēri auga par 6,9%, bet pakalpojumu imports - par 11,8% Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2025. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 5,4%, tostarp kopējā darba alga kāpusi par 6%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 2,6%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums bija mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā - kopumā par 11,1%, kamēr operācijām ar nekustamo īpašumu nozarē palielinājums bija par 9,3% un finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē bija pieaugums par 8%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 0,5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 8,4%.