Saskārusies ar banku sistēmas klajo nevēlēšanos attīstīt tautsaimniecības un privātpersonu kreditēšanu ārpus 150 km loka ap Rīgu un vēl ap dažām lielākajām pilsētām, valsts meklē izeju no šīs situācijas. Kā iespējamie glābšanas riņķi līdz šim piesaukti gan valsts finanšu institūcijas "Altum" darbības paplašināšana, kas gan jau tāpat aktīvi darbojas reģionos, gan arī nebanku kreditētāji. 

Abiem šiem piedāvātajiem risinājumiem ir savi trūkumi – proti, "Altum" darbojas ne tik daudz ar Latvijas, cik ar Eiropas Savienības un citu ārvalstu naudas devēju līdzekļiem, un šiem aizdevējiem ir savi darbības noteikumi un risku profili, kurus Latvija ietekmēt nespēj, tādēļ pateikt vārdus "paplašināt "Altum" darbību" ir daudz vieglāk, nekā to izdarīt, ja vien valsts pati nav gatava ieguldīt būtiskus līdzekļus darbības paplašināšanā. 

Savukārt nebanku kreditētāji, par spīti desmit gadu laikā nozarē notikušajām reformām un daudz stingrākai uzraudzībai, nav spējuši pilnībā nokratīt iemantoto "ātro kredītu" slavu, kas atbaida daudzus klientus.