Igaunijas laikraksts "Õhtuleht" nesenā pētījumā konstatēja, ka Latvijas iedzīvotāji par pārtiku maksā vairāk nekā Igaunijas vai Lietuvas iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka saņem zemākas algas. Taču ar pārtiku vien to lietu saraksts, par kurām maksājam dārgāk nekā kaimiņvalstīs, nebeidzas – mēs maksājam dārgāk arī par atkritumu izvešanu, vismaz galvaspilsētā noteikti.

Kāpēc tā? Visticamāk, tāpēc, ka Igaunijas un Lietuvas valsts un pašvaldību iestādes tikušas galā ar uzdevumu nodrošināt tirgū pietiekamu konkurenci, bet Latvijas – ne. Pirms 2019. gada Rīgā tāda pastāvēja, taču tika likvidēta ar tā laika Rīgas domes, kuru vadīja Nils Ušakovs, un iecerētā monopolista "Tīrīga" organizatoru rokām.

Ieskatīsimies dažās atkritumu apsaimniekošanas tirgus norisēs. Pērnā gada jūnijā Rīgas dome lēma par nešķiroto atkritumu izvešanas maksas paaugstināšanu iedzīvotājiem, pamatojot to ar energoresursu cenu kāpumu un inflāciju. Piemēram, otrajā zonā, Kurzemes priekšpilsētā, kuru apsaimnieko SIA "CleanR", maksa pieauga par divarpus eiro jeb 10,6% – no 23,53 līdz 26,04 EUR par kubikmetru. Taču no šā gada 1. janvāra cena paaugstinājās atkal – šoreiz tāpēc, ka esot paaugstināts dabas resursu nodoklis. Jau minētajā otrajā zonā nešķiroto atkritumu izvešanas izmaksas pieauga vēl gandrīz par pusotru eiro – no 26,04 līdz 27,41 eiro. Tātad – pusgada laikā atkritumu izvešanas tarifi tika paaugstināti veselas divas reizes. Pārējās trijās Rīgas zonās cenu pieaugums bija līdzīgs, kaut gan galarezultātā summa ir nedaudz mazāka. Vismazākā maksa ir trešajā zonā (Zemgales priekšpilsētā) – 23,78 eiro par kubikmetru, to apsaimnieko "Lautus vide".