Tuvojoties vasaras saulgriežiem, siera ražotāji steidz gatavot tradicionālo Jāņu sieru. Taču veikalu plauktos līdzās Jāņu sieram savu nišu aizņēmuši ķimeņu siers, Līgo siers, Jāņu prieks un citi. Vietējie ražotāji stāsta, ka kopumā siera imports pieaug, īpaši lētāko produktu īpatsvars un tas izgriež pogas vietējiem.

Sarūk par trešdaļu

Kā tad sokas ar Jāņos tik ierastā siera ražošanu Latvijā? Pavisam šo produktu ar nosaukumu "Jāņu siers" var ražot seši piena pārstrādes uzņēmumi. Jāņu siers ir viens no ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļautajiem produktiem, ko gatavo pēc īpašas ES apstiprinātas receptes. Piens, biezpiens, sviests, olas, ķimenes – galvenās Jāņu siera sastāvdaļas, un līdzīgi to gatavoja senatnē. Tiesa, pēdējo četru gadu laikā Jāņu siera ražošana Latvijā sarukusi par aptuveni trešdaļu. Biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova atklāj, ka iemesli ir dažādi. Viens no tiem – pircējs izvēlas lētākus produktus, kas bieži vien esot importa prece. 

Daudz akmeņu viņa met veikalu dārziņā. Piemēram, pērn bijis gadījums, ka trīs dienas pirms Jāņiem ražotājs saņem zvanu no veikala, ka vajagot 20 tonnas Jāņu siera. 

"Vai tas ir normāli?" viņa vaicā. Arī uzcenojumi esot lieli – ražotājcena ir 6–7 eiro/kg, bet veikalā Jāņu siers maksā ap 11 un 12 eiro/kg. Diviem Jāņu siera ražotājiem – "Straupes pienam" un "Jaunpils pienotavai" – ir savi veikaliņi, kur cena esot pircējiem pievilcīgāka. Tiesa, cilvēkiem bieži vien neesot izpratnes, kāpēc Jāņu siers ir dārgāks par ķimeņu vai kādu citu sieru. Jāņem vērā gan siera pagatavošanas tehnoloģijas pēc īpašās receptes, gan dārgākas izejvielas. V. Davidanova domā, ka valstij vajadzētu lielāku vērību un atbalstu veltīt ES aizsargātajiem Latvijas īpašajiem produktiem, to skaitā Jāņu sieram. Tas nozīmē lielāku finansējumu šo produktu popularizēšanai. Piemēram, Lietuvā šāds atbalsts ES aizsargātajiem produktiem esot krietni vien brangāks. Cerības viešot jaunā plānošanas perioda iespējas, kas ļaus uzņēmumiem saņemt papildu finansējumu.