Latvijas iedzīvotāji ar nepacietību gaida cenu kritumu, bet pagaidām šis process notiek pārāk lēni. Nav arī skaidras atbildes, kāpēc tieši Latvijā ir visaugstākais patēriņa cenu kāpums Eiropas Savienībā. Tikmēr pārtikas ražotājiem pēdējā gada izaicinājumi liek savilkt jostas un pārskatīt attīstības plānus.

Latvijas cenām – sava dzīve

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš "Orkla Latvijas" rīkotajā diskusijā "Inflācija un ilgtspēja: gads pārtikas izejvielu svārstību ietekmē" atzina, ka pārtikas cenas Latvijā augušas daudz straujāk nekā citviet pasaulē, vienlaikus atzīmējot, ka "pārtikas cenu kāpums ir Eiropas fenomens, kas saistīts ar enerģētikas cenu kāpumu mūsu reģionā. Tomēr visām trim Baltijas valstīm cenu kāpums bijis līdzīgs, lielākā atšķirība novērojama Latvijā, kur pērn inflācija sasniegusi 24,1%, bet Eirozonā – tikai 15,1%."

M. Āboliņš skaidroja, ka situāciju ietekmējis gan karš Ukrainā, gan pandēmija. Tāpat pārtikas cenu kāpums vismaz daļēji saistāms ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām, bet viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem ir energoresursu sadārdzinājums. Pašlaik globālās pārtikas cenas sarūk, bet "Latvijā pārtikas cenu inflācija dzīvo savu dzīvi". Āboliņš atzīst, ka ne visu cenu kāpumu iespējams izskaidrot. Iepriekš radies tāds kā "saspiestās atsperes" efekts un daļa inflācijas esot ilgākā laikā akumulējies spiediens, kas tagad atbrīvojies. Tiesa, katram uzņēmumam situācija ir individuāla.