Lai sekmētu kūtro ēku atjaunošanas procesu galvaspilsētā, nepieciešams pabeigt privatizāciju un atvieglot finansējuma piešķiršanu, kā arī meklēt jaunus veidus iedzīvotāju motivēšanai atbildīgai attieksmei pret savu īpašumu. Lai samazinātu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, ēkas iecerēts atjaunot nevis pa vienai, bet veseliem kvartāliem uzreiz, "LB" stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktors Jānis Ikaunieks. 

Ar ko nodarbojas REA? Kas ir šīs iestādes galvenais rūpals?

J. Ikaunieks: REA ir pašvaldības uzņēmums, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt enerģijas un klimata plānošanu, racionālu enerģijas patēriņu pašvaldības iestādēs, kā arī energoefektivitātes veicināšanu daudzdzīvokļu ēku sektorā, tostarp iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu par viņiem pieejamām iespējām, kas pamatā ir saistītas ar dažādiem Eiropas Savienības (ES) projektiem.

Vai māju renovācijas projekti ir galvenā REA darbības prioritāte?

Jā, tā noteikti ir viena no galvenajām prioritātēm.Ap 93% no aptuveni 11 700 daudzdzīvokļu ēkām Rīgā ir vismaz 30 gadus vecas, vairāk nekā puse ir būvētas līdz 1945. gadam, tātad pirms vairāk nekā 70 gadiem. 6000 ēku būtu jāatjauno, daļa pārējo nav iespējams atjaunot – vai nu tāpēc, ka tās ir kultūrvēsturiski objekti, vai atjaunošana nav nepieciešama, jo tās ir jaunbūves. Protams, ir arī daļa ēku, kuras ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un racionālāk būtu tās nojaukt, jo to atjaunošana neatmaksāsies.