Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās enerģētiskās krīzes apmēru mazināšanai un globāli izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai kā viens no risinājumiem bieži tiek minētas energokopienas. 

Latvijā ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā energokopienu regulējums, tomēr vai ar to pietiek, lai sabiedrību motivētu iesaistīties elektroenerģijas ražošanā? Lūkojoties no jurista perspektīvas – nebūt ne, jo normatīvo aktu kopums nav pilnībā izstrādāts.

Straujais elektroenerģijas cenu kāpums pēdējos gados neizbēgami ietekmējis kā mājsaimniecības, tā uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā. Tas mudināja elektroenerģijas patērētājus īstenot risinājumus energoneatkarības jomā, lai mazinātu elektroenerģijas cenu svārstību negatīvo ietekmi. 

Minētie apstākļi sekmēja pozitīvu lēcienu elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši izmantojot saules enerģiju 

– elektroenerģijas sadales sistēmai vien pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda pusgada laikā palielinājusies teju uz pusi no 80 MW 2022. gada oktobrī līdz aptuveni 150 MW 2023. gada maijā.