Centienos paātrināt ēku atjaunošanu un siltināšanu Rīgā tiek mēģināts sabiedrībai piedāvāt jaunu pieeju – veselu kvartālu atjaunošanu. 

Pateikt, ka Rīgā ēku renovācija virzās uz priekšu lēni, nozīmē nepateikt gandrīz neko. No Rīgā esošajiem 11,7 tūkstošiem daudzdzīvokļu ēku, kas veido apmēram 30% no visa daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaita Latvijā, renovēti ir apmēram trīs līdz četri procenti. Tas ir apmēram divas reizes mazāk nekā Latvijas vidējie ēku renovācijas apjomi, kas ir sešu līdz septiņu procentu robežās. Citiem vārdiem sakot, ja kopš siltināšanas pirmsākumiem divtūkstošo gadu sākumā Rīgā ir izdevies nosiltināt dažus procentus ēku, tad visas Rīgas siltināšana šādā tempā prasīs vēl vismaz trīssimt gadus, bet iespējams, arī vairāk.

Jāņem vērā arī tas, ka Rīga divkārt atpaliek no Latvijas vidējiem rādītājiem, bet sešas līdz desmit reizes no Viļņas un Tallinas tempa ēku siltināšanā – Tallinā nosiltināti jau 20–25% ēku, bet Viļņā – 25–30% ēku. Tam ir vairāki izskaidrojumi, taču viens no svarīgākajiem ir daudz aktīvāka valsts un pašvaldību iesaiste. Igaunijā ēku renovācijas programma tika sākta agrāk nekā Latvijā un tā notika ar spēcīgu valsts atbalstu un mājokļu kooperatīvu iesaisti. Lielā mērā tā ir noticis, pateicoties vēl pagājušā gadsimta