Šovasar elektrības cenas ir tik neparasti zemas, ka jāsāk jautāt, vai šāda situācija būs jaunais normālais – tas, ka vasarā dominē saules paneļu radītā lētā elektroenerģija, ko šogad vēl papildina arī lielais ūdens apjoms upēs, kas ļauj radīt arī lētu hidroenerģiju.

Taču, neskatoties uz zemām elektroenerģijas cenām, inflācija turpina lēni pieaugt un gada inflācija jūlijā ir visai nepatīkamie 3,8% – gandrīz divas reizes augstāk par Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas noteikto mērķa rādītāju – diviem procentiem. 

Latvija nebūt nav vienīgā ES valsts, kuras inflācijas rādītāji nerada pārmērīgu optimismu, – Igaunijā tie ir vēl lielāki, Lietuvas dati ir tuvi Latvijas rādītājiem, vēl arī Slovākijā, Austrijā, Horvātijā un Grieķijā inflācija ir nepatīkami augsta. Ekonomisti gan mierina, ko kopumā eirozonas inflācija ir tuva vēlamajiem mērķa rādītājiem, bet pircējiem Latvijas veikalos tas ir vājš mierinājums. Nepatīkami pārsteidz 10,2% liels izglītības pakalpojumu dārdzības pieaugums, 5,9% liels cenu pieaugums alkoholam un tabakai, 5,4% liels dārdzības pieaugums viesnīcās un restorānos, 5% liela inflācija atpūtas un kultūras pasākumiem. Taču ikdienā visvairāk izjūt 6,9% lielo cenu pieaugumu pārtikai, par spīti ekonomikas ministra iniciatīvām šī pieauguma ierobežošanai.