Dumpis Centrāltirgū. Vai cenu pieaugums augstāku nomas maksu dēļ ir neizbēgams?

Rīgas Centrāltirgu šoreiz satricinājis krass nomas maksas kāpums, kas atsevišķās vietās, piemēram, Gastronomijas paviljonā, sasniedz pat 79%.

+7 foto

Dumpis Centrāltirgū. Vai cenu pieaugums augstāku nomas maksu

Rīgas Centrāltirgu šoreiz satricinājis krass nomas maksas kāpums, kas atsevišķās vietās, piemēram, Gastronomijas paviljonā, sasniedz pat 79%.

Zivju restorāns "Siļķīte un dillīte" ir ļoti iecienīta ārvalstu tūristu vieta Centrāltirgū. Taču to viegli var izdzīvot no iekārtotajām telpām, kādam citam pārsolot nomas maksu.

1 / 7

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Tirgus pārvaldnieks SIA "Rīgas nami" jauno cenrādi skaidro ar vispārējo inflāciju, kā arī investīcijām tirgus attīstībā. 

Savukārt nomnieki apvienojušies kopīgā protestā, sagatavojot kolektīvu vēstuli Rīgas domei un Centrāltirgus vadībai. Viņi cer uz situācijas pārskatīšanu un dialogu. Līdz šim nekāda atbilde vai reakcija no atbildīgajām amatpersonām neesot saņemta.

"Informācija par jauno cenrādi tika vienkārši atsūtīta kā fakts, bez jebkādām iepriekšējām sarunām vai diskusijām ar nomniekiem," "Latvijas Avīzei" stāsta maizes un miltu izstrādājumu ražotāja "Uzbeku maize" pārstāve Olga. Uzņēmumam Centrāltirgū ir vairākas tirdzniecības vietas. Lielākais nomas maksas kāpums – par 77% – ir tirgotavai Gastronomijas paviljonā, citos paviljonos nomas cenas pieaugums ir zemāks. Tā kā cenu politika tirgus paviljonos ir atšķirīga, uzņēmējiem tā liekoties grūti izprotama.

"Kopējā aina tirgū nav iepriecinoša – pircēju skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, samazinās. Šādā situācijā tik radikāls cenu kāpums šķiet neloģisks, jo daudzi tirgus paviljoni jau tā ir pustukši," vērtē Olga. "Kamēr Gastronomijas paviljonā izmaksu lēciens ir šokējošs, citviet, piemēram, Zivju paviljonā, kur pircēju plūsma ir labāka, nomas maksas pieaugums ir bijis krietni mērenāks un iekļaujas saprāta robežās."

Olga secina, ka cenas celšana produkcijai būs neizbēgama. Vienlaikus viņa atzīmē, ka uzņēmēji nevar atļauties mehāniski pārcelt visas izmaksas uz gala patērētāju, jo tas būtu ekonomisks pašnāvniecisks solis, kas pilnībā atbaidītu pircējus: "Būs jāatrod veids, kā kompensēt zaudējumus, balansējot uz robežas, lai prece joprojām būtu pieejama. Tas nozīmē, ka liela daļa sloga būs jāuzņemas uz sava rēķina." Uzņēmuma pārstāve uzskata, ka daudz pareizāka Centrāltirgus vadības stratēģija būtu nomas maksas samazināšana, lai piesaistītu jaunus nomniekus un aizpildītu tukšās vietas tirgū, tādējādi atdzīvinot tirgus vidi. Vismaz pagaidām "Uzbeku maize" turpinās darboties Centrāltirgū, cenšoties pielāgoties jaunajiem apstākļiem un saglabāt savu klientu loku, kaut arī neziņa par nākotni saglabājas.

Kafijas un tējas tirgotāja SIA "Anots" pārstāve Lilija Tihomirova teic, ka tirdzniecības vietas nomas maksa pieaugusi gandrīz par 100 procentiem. 

Pamest Centrāltirgu uzņēmums netaisoties, bet produkcijai gan nākšoties pielikt cenu. 

Arī zivju tirgotāja Svetlana spriež, ka nomas maksas kāpums atspoguļosies produkcijas cenā. Tas esot ļoti skumji, jo jau pašlaik vietējie iedzīvotāji finansiālu grūtību un augsto apkures rēķinu dēļ pārsvarā iegādājas tikai lētāko produkciju – siļķes. Tirgotāja skaidro, ka bizness lielā mērā ir atkarīgs no ārvalstu tūristiem, taču to skaits šobrīd neesot pietiekams.

Ar bažām janvāra rēķinu gaida arī pieredzējušais gaļas tirgotājs Arvīds Krolle. Viņš lēš, ka kāpums būs par 70–80 procentiem. Šis izmaksu pieaugums neizbēgami liks paaugstināt cenas, spriež tirgotājs. Vienlaikus Krolle uzsver, ka iedzīvotāju pirktspēja jau tā krītas lielo komunālo rēķinu dēļ, un pauž bažas, ka augstās izmaksas padarīs tirgu vēl tukšāku.

Gaļas tirgotājs Arvīds Krolle ir pārliecināts, ka nomas maksas kāpums atspoguļosies preču cenās, līdz ar to tirgus kļūs vēl tukšāks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Runājot par Centrāltirgus nākotni, tirgotājs atzīmē arī paaudžu maiņas krīzi. Krolle teic, ka jaunieši nevēlas strādāt tik smagu un fiziski nogurdinošu darbu, kur visu dienu jāpavada aukstumā. "Nenāk jaunais, viņš nenāks. Tur kaut kādi 50 eiro. Es taču neiešu strādāt! Man te visu dienu jāsalst..." Aprakstot savu dienas režīmu, viņš stāsta, ka mostas jau ap četriem rītā, lai paspētu visu sagatavot. Tas prasot lielu izturību: tirgotājs joko, ka enerģiju viņam sniedz kvalitatīvas gaļas patēriņš ikdienā.

Pārvācas uz mazāku platību

Tikmēr ābolu audzētājs no Bauskas puses Vladimirs Fišers (z/s "Fišers") teic, ka zemnieki uzrēķinu nav saņēmuši. Viņš dzirdējis, ka lauksaimnieki tikšot saudzēti. Saimnieks stāsta, ka Centrāltirgus ir galvenā pašaudzēto ābolu noieta vieta, un no tirgus viņu neaizbaidītu arī nomas maksas pielikums: "Kur tad citur iet? Ja tā notiktu, būtu jāsamierinās." Vērtējot pircēju plūsmu tirgū, Fišers atzīst, ka tā ir noplakusi, taču kopējo noietu viņš vērtē kā normālu. Saimnieks īpaši uzsver savu godīgumu pret pircēju: "Es jau nemaldinu. Jūs varat ieiet internetā, paskatīt manu saimniecību. Jūs visu redzēsiet, ko es tur audzēju."

Bet mājražotāju no Mārupes Raimondu Kalniņu nomas maksas pieaugums motivējis optimizācijai. Proti, viņš pārcēlies uz mazāku tirdzniecības platību: "Man tas bija izdevīgi, jo būtībā tikai nedaudz pabīdījos blakus savai līdzšinējai vietai. Lai arī te ir šaurāk, ar to pilnīgi pietiek." Kalniņš arī norāda, ka mājražotājiem Centrāltirgū ir noteiktas atlaides un citas cenas nekā pārējiem tirgotājiem.

Tomēr Kalniņš pauž kritiku par tirgus attīstības virzienu. Viņam nešķiet pareizi, ka tirgus telpas tiek plānots pārveidot par objektiem, kas nav saistīti ar tirdzniecību. Viņa vīzija ir par rosīgu tirgošanos Centrāltirgū: "Nolaidiet cenas un ielaidiet mājražotājus vai tirgotājus. Labāk ir pilns tirgus par zemākām nomas cenām nekā kādas desmit firmas, kas maksā tūkstošus." Mājražotājs arī rosina ieviest nomas maksas sistēmu, kas palīdzētu jaunajiem tirgotājiem iestrādāties, pirmajos gados piemērojot 30–40% atlaidi, un tikai vēlāk pārejot uz pilnu nomas maksu. Kalniņš atzīst, ka tirgus administrācijai nepieciešami līdzekļi rekonstrukcijai, tomēr uzsver nepieciešamību pēc balansa starp apsaimniekotāju tēriņiem un mazo tirgotāju iespējām.

Mājražotāja Anita Millere no Ķekavas novada teic, ka viņai nomas maksa Centrāltirgū pieaugusi nebūtiski. Vienlaikus viņa vērtē, ka 70% kāpums, kā tas ir dažiem citiem tirgotājiem, ir par traku.

Mājražotājai Anitai Millerei nomas maksa Centrāltirgū pieaugusi nebūtiski.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Loterija, kas izmet uz ielas

Restorāns "Siļķītes un dillītes" Zivju paviljonā gadu gaitā kļuvis par vienu no Rīgas Centrāltirgus vizītkartēm. Tā īpašnieks Normunds Maļinovskis ir kritisks par pašreizējo situāciju tirgū. Uzņēmējs pauž neapmierinātību, piemēram, ar jauno nomas tiesību izsoļu sistēmu, kas ieviesta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu un pārtikas produktu tirdzniecībā (tiek organizēta izsole par nomas tiesību iegūšanu ar sākumcenu no cenrāža). "Tas rada lielu nenoteiktību un liek ilglaicīgiem nomniekiem bažīties par savu investīciju un biznesa nākotni, veicinot nestabilitāti gan vietējiem tirgotājiem, gan mazajam biznesam.

Maļinovskis stāsta, ka šajā reizē vēl paveicies, un neviens nav viņa piedāvājumu pārsolījis, taču varējis būt arī citādi: "Kā teikt, pēc mirkļa varētu būt vienkārši izmesti laukā uz ielas." Restorāna saimnieks atzīmē, ka izsoļu process ir slēpts, līdz ar ko tā ir kā loterijā, kurā uzvarētājs var būt arī kāds, kurš piedāvā nereālu cenu bez ilgtermiņa nodomiem. Šāda sistēma pilnībā ignorējot nomnieka ieguldījumu un vēsturisko pienesumu tirgum: "Sanāk, ka pat pēc desmit gadu darba un paša izbūvētas infrastruktūras man par šo vietu ir jākonkurē izsolē ar jebkuru nejaušu pretendentu."

Uzņēmējs uzskata, ka Centrāltirgum trūkst saimnieka, kurš izprot tā unikālo vērtību: 

"Tas pašlaik piedzīvo degradāciju. Problēma ir, ka "Rīgas nami" nav attīstītāji, viņi ir apsaimniekotāji. Ilgtspējīgas Centrāltirgus attīstības stratēģijas trūkums noved pie tā, ka tirgus zaudē savu unikalitāti. Tirgus kļūst tukšāks un zaudē savu pievilcību."

Viņš brīdina, ka pašreizējie spēles noteikumi var novest pie unikālā Zivju paviljona iznīcības. Arī citu paviljonu pārvēršana, piemēram, par pasākumu telpām neviešot pārliecību par tirgus kā tradicionālas tirdzniecības vietas nākotni.

Paviljonu modernizācijas cena

"Nomas maksa Rīgas Centrāltirgū nav mainījusies vairākus gadus, tikmēr inflācija un, līdz ar to arī uzturēšanas izdevumi, pieaug ik gadu," cenu izmaiņas skaidro Centrāltirgus pārvaldītāja SIA "Rīgas nami" pārstāvis Jānis Bunte. "Būtiski, ka lielākajai daļai jeb aptuveni 80% Centrāltirgus nomnieku nomas maksas pieaugums ir mērens – līdz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas ir pielīdzināms pēdējo gadu inflācijas līmenim. Turklāt daļai nomnieku maksas apmērs nav mainījies."

Kā atzīmē Bunte, būtiskākās izmaiņas ir skārušas atsevišķu paviljonu noliktavu telpu nomas maksu apmēru, kas saistīts ar vienotas cenu politikas ieviešanu visos paviljonos, kas dažviet ir radījis izteiktāku kāpumu. Piemēram, Gaļas paviljona noliktavu telpas – no 9,40 eiro/m² uz 11,85 eiro/m² (+26,1%), Gastronomijas paviljona noliktavas telpas – no 9,40 eiro/m² uz 14,07 eiro/m² (+49,7%). "Šīs izmaiņas skaidrojamas ar to, ka noliktavu telpu nomas tarifi nav bijuši pārskatīti jau vairākus gadus, un atbilstoša nomas maksa dod iespēju investēt nomnieku darba vides uzlabošanā," piebilst "Rīgas namu" pārstāvis.

Lielāks cenas lēciens ir skāris arī atsevišķas specifiskas komercplatības tieši Gastronomijas paviljonā. Tas nozīmē lielāku pieaugumu veikaliem un ēdinātājiem, kas izmanto slēgtus stendus vai telpas, taču tie esot tikai atsevišķi gadījumi. Bunte: "Caurspīdīga, godīga cenu politika un samērīgs nomas maksas apjoms ir pamatots ar reāliem ieguldījumiem paviljonu modernizācijā un tirgus attīstībā."

Uzņēmumā arī uzsver, ka zemākās likmes joprojām ir saglabātas tieši mājražotājiem, tādējādi apliecinot Rīgas Centrāltirgus nemainīgo prioritāti, kas esot Latvijas lauku labumu un vietējo zemnieku konkurētspējas nodrošināšana, salīdzinot ar importa preču tirgotājiem. "Praktiski ar visiem tirgotājiem nomas attiecības turpinās arī pēc nomas cenrāža izmaiņām," informē "Rīgas namos". Bet kā paaugstinātā nomas maksa varētu atsaukties uz preču cenām Centrāltirgū? "Jau minējām, ka vietējā ražojuma pārtikas preču segmentam nomas maksa ir pielīdzināma aptuvenajam inflācijas rādītājam valstī. 

Nomas maksa pieaugumam pašam par sevi nevajadzētu ietekmēt kāda noteikta produkta gala cenu. Cenu veido dažādas komponentes – energoresursi, degviela, darbaspēka u. c. tirgotāju un ražotāju izmaksas, nomas maksa ir tika viena no daudziem," 

rezumē Bunte.

Kopš 2022. gada novembra četras Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas nami", "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Centrāltirgus" un "Rīgas serviss" ir apvienotas zem nosaukuma "Rīgas nami". Pašlaik SIA "Rīgas nami" ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs, kā arī pasākumu centru "Splendid Palace" un "Melngalvju nams" īpašnieks. 2024. gadā "Rīgas nami" strādāja ar 27,5 miljonu eiro apgrozījumu un 178 650 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 109,6 miljoni eiro, uzņēmuma īpašniece ir Rīgas pašvaldība.

"Plus 77%. Sākumā domājām, ka kļūda"

Normunds Skauģis, "Lāču" maizes ceptuves saimnieks un maizniekmeistars: "Mūsu uzņēmumam Centrāltirgū nomas maksu plāno pacelt par 77%. Sākumā mēs pat aizrakstījām vēstuli tirgus vadībai, lai noskaidrotu, vai tā nav kāda kļūda, bet saņēmām apstiprinājumu, ka viss esot pareizi. Šobrīd ir ziema, un tirgū cilvēku plūsma ir ievērojami kritusies, tāpēc mums būs rūpīgi jāskatās savi finanšu rādītāji. Nekā citādi mēs to nevaram atrisināt kā vien ar cenu celšanu kādām precēm, lai kompensētu radušos zaudējumus, un tas, visticamāk, notiks tuvāk pavasarim. Ja mēs nespēsim sasniegt pozitīvu rezultātu, diemžēl būs jāpieņem izšķiroši lēmumi.

Jāsaprot, ka reālo tirgotāju un ražotāju, kas paši pārdod savas preces, Centrāltirgū ir palicis gaužām maz. Ja Latvijas ražotājam neļauj tirgot, viņu izspiežot ar valsts un pašvaldības objektu cenu politiku, tad tirgū paliks tikai pārpircēji. Neviens uzņēmējs nevar ilgstoši dotēt tirdzniecības punktus, ja pieaug izmaksas, bet pircēju plūsma samazinās.

Centrāltirgus paliek ļoti dārgs, un, ja pircēji, kuri brauc ar mašīnu, nevar to ērti novietot, tas būtiski samazina cilvēku plūsmu. Jāsaprot, ka turīgais pircējs uz tirgu brauc ar mašīnu, nevis ar tramvaju; viņš atbrauc no citiem rajoniem, noliek auto un kārtīgi iepērkas reizi nedēļā. Šī pircēju grupa ir ievērojami samazinājusies, un rezultātā paliek tikai tie klienti, kuri ir ļoti jūtīgi pret cenām, bet tie nav tie, kas spēj "izvilkt" visus biznesus. Šo daļu vēl vairāk pārtrumpo lielveikali ar savām milzīgajām akcijām, piedāvājot poļu gaļu vai citu importu, nevis Latvijas preci. Tā lielā bilde ir tāda, ka tirgū ir samazinājies turīgo pircēju skaits, un tas ir viens no galvenajiem apstākļiem, kas samazina kopējo apriti. Ja tirgus vide nekļūs pievilcīga un pieejama šai grupai, mēs turpināsim brīnīties, kāpēc Latvijas ekonomika buksē, kamēr pircēji izvēlas lētāku importu lielveikalu plauktos.

Ja man šobrīd būtu jāvada Rīgas Centrāltirgus, es viennozīmīgi meklētu veidus, kā saimniekot efektīvāk un samazināt iekšējos izdevumus, lai nebūtu tik krasi jāceļ īres maksas. Tur ir milzīgi tēriņi pārvaldībai, un ir jautājums, vai tas viss tiešām ir vajadzīgs. Grūti jau no attāluma mācīt, bet, ja tirgū būs vairāk tirgotāju, tad kopējais ienākums būtu lielāks un pircējam būtu plašāka izvēle. Pašlaik šķiet, ka netiek darīts viss iespējamais, lai piesaistītu tirgotājus ar saprātīgām izmaksām, kas ir vienīgais veids, kā nodrošināt tirgus dzīvību un finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Domāju, ka tirdzniecības vietas ražotājiem būtu jādod gandrīz vai par pašizmaksu. Tikai tur, kur ir dzīvība un daudz tirgotāju, viss notiek un attīstās.

Ja pašreizējā tendence turpināsies un tirgotāju paliks arvien mazāk, drīz vien pienāks brīdis, kad lielākā daļa būs prom, un Centrāltirgus vadībai būs jāsāk piemaksāt, lai kāds vispār gribētu tur atgriezties. Piemēram, ja mēs reiz likvidēsim savu tirdzniecības vietu, atgriezties būs gandrīz neiespējami milzīgo investīciju dēļ. Un kurš uzņēmējs gan gribēs tur vēlreiz ieguldīt pie tik nedrošas prognozējamības. Bez skaidras motivācijas un atbalsta no tirgus puses vietējiem uzņēmējiem kļūst arvien grūtāk attaisnot savu atrašanos šajā vēsturiskajā vietā."

Rīgas Centrāltirgus cenrādis 2026. gadam

• Gaļas paviljons: Saglabājas vienas no augstākajām likmēm. Piemēram, tirdzniecības vieta 1. zonā (2,5 m platumā) mēnesī izmaksās 1407,41 EUR (ar PVN), savukārt vienu metru plata vieta 3. zonā – 328,39 EUR.
• Gastronomijas paviljons: Saliņu noma 1. zonā (2,5 m) noteikta 855,95 EUR mēnesī. Mājražotājiem paredzētas īpašas vietas, kur dienas maksa ir no 9,78 līdz 26,16 EUR atkarībā no platuma.
• Zivju paviljons: Papildus stendu nomai (no aptuveni 33 līdz 92 EUR/m²), specifisks noteikums attiecas uz svaigo zivju tirdzniecību – stendi Nr. 7 līdz Nr. 13 tiek iznomāti tikai kopā ar attiecīgajiem baseiniem, kuru cena ir 59,59 EUR/m².
• Sakņu paviljons: Tirdzniecība ar rūpniecības precēm un pakalpojumiem stendos svārstās no 39,10 līdz 63,15 EUR par m² mēnesī.
• Atklātajā un slēgtajā teritorijā (piemēram, laukumos pie paviljoniem) vasaras periods (1.04.–30.09.) ir dārgāks nekā ziemas sezona (1.10.–31.03.):

• Pašu audzēta produkcija: Vasarā dienas maksa (slēdzot abonementu) ir 6,35 EUR, ziemā – 4,54 EUR.

• Eksotiskie augļi un rieksti: Vasarā – 8,47 EUR/dienā, ziemā – 6,05 EUR/dienā.

Zemnieku nakts tirgus:

• Vasaras naktī tirdzniecība no vieglā auto ar pašu audzētu produkciju maksā 20,55 EUR, bet ziemā – 15,80 EUR.

• Ziedu nakts tirdzniecība (Pūpolu ielā): pašaudzētu ziedu tirgotājiem maksa ir 8,60 EUR par nakti.

• Tirgū paredzētas īpašas vietas pensionāriem, invalīdiem un trūcīgām personām meža velšu un pašu ražotas produkcijas tirdzniecībai, nosakot maksu 2,32 EUR dienā.

Kas iekļauts nomas maksā:

• Visu tirdzniecības vietu nomas maksā ir iekļauta maksa par atkritumu izvešanu.

• Komunālie maksājumi un elektroenerģija lielākoties nav iekļauti cenā, ja vien netiek veikta ikdienas nomas maksa par galdiem vai mājražotāju vietām.

Avots: SIA "Rīgas nami" valdes apstiprinātais cenrādis

Gandrīz simtgadnieks

Fakti par Rīgas Centrāltirgu:

• Izveidots 1930. gadā, ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā.
• Kopējā zemes platība: 9,9 ha (tirgus statuss teritorijai 6,7 ha platībā).
• Apmeklētāju skaits: 30 000–50 000 cilvēku dienā.
• Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
• Saskaņā ar tirgus attīstības koncepciju līdz 2029. gadam jāatjauno un jāiekārto visi tirgus paviljoni (ietverot gan vizuālas pārmaiņas interjerā, gan konstrukciju stiprināšanu, jumta seguma maiņu, pagrabstāvu remontu un citus darbus).

Avots: "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus