Arī ražošana Eiropā pielāgojas faktam, ka noteiktās diennakts stundās, piemēram, naktīs, elektroenerģijas cenas ir ļoti zemas un izdevīgāk ir ražot tieši tad.

Eiropas vēja enerģijas asociācijas "WindEurope" vadītājs Džailzs Diksons apliecina, ka vēja enerģētikas nozare priecājas par iespēju ar savām iemaksām atbalstīt vietējās kopienas un mudina Latvijas uzņēmējus darīt to pašu.

Vai jums nešķiet, ka atjaunojamās enerģētikas jomā šobrīd izveidojies kaut kas līdzīgs Klondaikas zelta drudzim? Citādi jau nekas, taču zelta drudzis nozīmē arī to, ka šajā jomā radīsies arī daudzi neefektīvi uzņēmumi...

Dž. Diksons: Nē, man šādas sajūtas nav. Pateikšu arī, kāpēc – tāpēc, ka pāreja uz cita veida enerģētiku notiek arvien ātrāk un Eiropai ir nepieciešamas milzu jaudas, lai aizvietotu veco, uz ogļūdeņražiem balstīto enerģētiku. Atjaunojamo enerģētiku vēlas valstis, jo grib uzlabot gan enerģētisko drošību, gan arī klimatu pasaulē. Atjaunojamo enerģētiku vēlas gan industriālie patērētāji, gan arī mājsaimniecības, jo tā viņiem piedāvā zemāku energoresursu cenu, tīrāku vidi, tā tiek ražota lokāli, tātad rada arī darba vietas un investīcijas, nemaz nerunājot par to, ka šādas enerģijas izmantošana uzlabo uzņēmumu tēlu. Proti – visi ir ieguvēji. Tieši tāpēc pasaulē šobrīd vērojama tik milzīga kustība šajā virzienā.

Bet kā tad ar "tikai ne manā sētā" problēmu, kas vismaz līdz šim Latvijā bijusi liels šķērslis atjaunojamās enerģētikas attīstībā? Vai tad citur Eiropā tā nav problēma?

Es labi saprotu, kādēļ Latvijā šādi projekti līdz šim varēja tikt apturēti, jo Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur vietējās kopienas ekonomiski neko neiegūst no tā, ka to tuvumā darbojas vēja ģeneratoru parki.