BTA bija tas uzņēmums, kura vārds izskanēja saistībā ar Bauskas ielas gāzes sprādzienu – tas viens no pirmajiem izmaksāja zināmas kompensāciju summas cietušajiem. Ar BTA Risku parakstīšanas departamenta direktoru Oskaru Zvejnieku (nav autora radinieks) spriežam par īpašuma apdrošināšanas situāciju Latvijā. 

Lasot šīs ziņas, pārsteidza divi aspekti – ātrums, kādā tas notika, un ļoti nelielās summas, daži tūkstoši eiro. Kas tad īsti tika izmaksāts?

BTA Bauskas ielas namā bija apdrošinājuši deviņus dzīvokļus kopumā par pusmiljonu eiro. Vairums šo klientu bija izvēlējušies apdrošināt arī savu iedzīvi jeb kustamo mantu, kas ir ieteicama rīcība, jo problēmas cilvēkiem sagādā ne tikai mājokļu iznīcināšana vai sabojāšana, bet arī kustamās mantas iznīcināšana – piemēram, skolēni var būt palikuši bez skolas somām un datoriem. Tādēļ atbilde uz jūsu jautājumu ir – šobrīd izmaksātas kompensācijas par pagaidu mājokļa īri, ko paredz īpašuma apdrošināšanas līgumi un kompensācijas par sabojāto kustamo īpašumu. Taču par kompensācijām par pašu nekustamo īpašumu varēs spriest tikai pēc būvekspertu slēdziena saņemšanas – tikai tad kļūs skaidrs, vai būs iespējams remontēt esošo namu vai arī tas būs jājauc nost un īrniekiem būs jāmeklē citas mājvietas, bet apdrošinātājiem būs jānodrošina līdzvērtīga īpašuma iegāde.

Vai nekustamā īpašuma apdrošinātāji vienmēr sūta savus ekspertus novērtēt īpašumam nodarītos zaudējumus vai arī paļaujas uz ārējiem ekspertiem? Prasu tādēļ, ka esmu dzirdējis par gadījumiem, kad apdrošinātāji paši nemaz nebrauc, vienkārši izmaksā kompensāciju, piemēram, ja applūdināts kaimiņu apakšstāva kaimiņu dzīvoklis...

Tas atkarīgs no apdrošināšanas gadījuma. Piemēram, kaimiņa applūdināšanas gadījumā, kas ir viens no klasiskajiem apdrošināšanas gadījumiem, nama apsaimniekotājs sastādīs aktu, kurā būs norādīts notikušā cēlonis un iespējamais vaininieks. Šādā aktā būs norādīts, vai tas noticis apzināti vai neapzināti – ja, piemēram, augšstāva kaimiņam plīsusi caurule, viņam mājās neesot, tad viņu vainot nevar. 

Šādos gadījumos svarīgākais dokuments ir nama apsaimniekotāja sastādītais akts. Atkarībā no situācijas un nodarīto zaudējumu apjoma mēs lemjam – sūtīt mums savu ekspertu vai pietiek ar minēto aktu.

Esmu dzirdējis, ka apdrošinātāji cilvēkiem, kas mēģina pierādīt sev nodarītos zaudējumus, prasa čekus. Taču, ja remonts veikts pirms desmit gadiem, tad diez vai šādi čeki būs saglabāti. Un tagad, jau minētajā Bauskas ielas namā cilvēki nemaz nevar nokļūt līdz tiem čekiem, viņus nelaiž iekšā šajā namā...