"Līdzšinējā piecpadsmit gadu darba praksē man šī bija jau trešā vētra, ko Madonā esmu piedzīvojis. Domāju, ka šoreiz reakcija seku likvidēšanai valsts līmenī ir adekvāta. Skaidrs, ka valdības definētais atbalsts postījumu atjaunošanai būs nepietiekams, taču rīcība bija ātra – vismaz pateica, ar kādiem palīdzības un pārfinansēšanas noteikumiem varam rēķināties," nedēļu un divas dienas pēc 7. augusta vētras sarunā ar "Latvijas Avīzi" izteicās Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.

Iepriekšējās vētrās sekas faktiski bijis jānovērš ar pašu līdzekļiem. Privātīpašnieki kreditējušies vai lūguši palīdzību, pašvaldība rīkojusies pati, pēc tam vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kur iedzīvotājiem sniegto palīdzību varēja interpretēt dažādi. Šoreiz jau nākamajā dienā pēc vētras bijušas vadlīnijas, ka individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts var būt nodrošināts, piešķirot to līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts paredzēts 20 eiro par kvadrātmetru primāri mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai.

Postījumu ziņā smagākā vētra Madonā bijusi 2008. gadā, kad pilsētā un novadā cietušas skolas, kultūras nami, vairākām ēkām pilnībā vai daļēji norauti jumti, ieskaitot daudzdzīvokļu namu Rīgas ielā 17, kas 7. augustā cieta atkal – foto no sociālajiem tīkliem ar vētrā nonesto jumtu uz iedzīvotāju mašīnām un brauktuves aplidoja visu Latviju.