Cik lielā mērā mākslīgais intelekts ir ienācis darbavidē, no kuriem darbiniekiem darba vietas sagaida tā lietošanu un ar kādiem riskiem saskaras – par to spriežam ar "Helmes Latvija" valdes priekšsēdētāju Viesturu Bulānu. 

Ja palasa pasaules biznesa presi, var atrast apgalvojumus, ka 72–78% darbavietu pasaulē jau izmanto vienus vai otrus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Šie skaitļi šķiet pilnīgi nereālistiski, ņemot vērā, ka biroju darbinieki mākslīgā intelekta rīkus izmanto gan, bet pagaidām samērā grūti tādus iztēloties lauksaimniecībā vai celtniecībā, vai strādājot ķīmiskajā tīrītavā. No otras puses, kāda Latvijas tūrisma aģentūra apgalvo, ka jau puse ceļotāju maršruta plānošanā pa Latviju izmanto mākslīgā intelekta rīkus. Kāds ir jūsu kā IT industrijā strādājoša cilvēka skatījums uz mākslīgā intelekta rīku izplatību un ietekmi uz darba vietām?

V. Bulāns: Mans iemīļotais teiciens šajā sakarā ir – mākslīgais intelekts neatceļ dabisko. Atstāt visu darbu tikai mākslīgajam intelektam pagaidām ir ļoti, ļoti riskanti, cilvēkam ir jābūt iesaistītam darbā ar to un jābūt galvenajam ķēdes posmam. Ir eksperti, kuri uzskata, ka vispārējais mākslīgais intelekts būs jau 2029. gadā, bet lielākā daļa ekspertu paredz, ka tas netiks pilnībā izstrādāts līdz vismaz 2060. gadam vai vēlāk, daži uzskata, ka tas nenotiks nekad. Vispārējais MI būtu tāds MI veids, kas būtu līdzvērtīgs cilvēkam, veiktu tādas pašas darbības un funkcijas.

Kamēr tāda vēl nav, jādzīvo ar to, kas ir. Informācijas tehnoloģiju nozarē vienkāršas lietas, piemēram, vienkāršas mājaslapas, MI jau tagad spēj izveidot praktiski bez cilvēka iejaukšanās. Taču kritiski svarīgās valsts pārvaldes vai biznesa sistēmās mākslīgajam intelektam pagaidām ir tikai palīga loma – koda pārbaude, koda optimizācija utt. MI šobrīd atvieglo programmēšanas ikdienu, bet tieši augstākā līmeņa programmētājiem – cilvēkiem, kuri ir mācījušies programmēšanu, kuri saprot algoritmu loģiku.