Aprīlī Latvijā notika Baltijas valstu lauksaimniecības nozares ministru tikšanās, kurā Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze, Lietuvas zemkopības ministrs Ignas Hofmans (Ignas Hofmanas) un Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministrs Hendriks Johanness Terras (Hendrik Johannes Terras) vienojās par kopīgu nostāju tālākām sarunām ar Eiropas Komisiju un citām ES dalībvalstīm par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajā ES plānošanas periodā no 2028. gada. 

"Agro Topam" bija iespēja iztaujāt visus trīs ministrus par lauksaimniecības nozares aktualitātēm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Kā jūs vērtējat ES lauksaimniecības nozares atbalsta finansējumu, kas piešķirts jūsu valstij šajā plānošanas periodā?

A. Krauze: Šajā plānošanas periodā finansējums Latvijas lauksaimniecības nozarei ir lielāks nekā iepriekšējā, tomēr divas lietas nav labas. Pirmkārt, nav izlīdzināti tiešmaksājumi ar ES vidējo līmeni. Otrkārt, nepietiekamā daudzumā ir piešķirta nauda lauku attīstībai, kas Latvijas gadījumā ir ļoti svarīga mūsu valsts austrumu robežas dēļ, tā ir arī ES austrumu robeža. Šis nosacījums nav ņemts vērā. Protams, plānojot šā plānošanas perioda dokumentus, situācija Ukrainā nebija eskalējusies tik tālu kā patlaban, tolaik bija 2014. gada konflikts. Tam vajadzēja būt signālam, ka jāpiešķir vairāk naudas līdzekļu valstij, kurai ir robeža ar agresoru.

Plānojot finansējumu nākamajam periodam, ir jāņem vērā Latvijas un vēl vairāku bloka valstu (Baltijas valstis, Somija, Polija) īpašais statuss attiecībās ar Krieviju, karš Ukrainā, kā arī nosacījums, ka ar agresorvalstīm patlaban nav iespējams sadarboties. Lielākajai daļai Eiropas valstu ir robeža ar draudzīgām kaimiņvalstīm, ar kurām notiek normāla tirdzniecība un starpvalstu sadarbība. Mums agresorvalstu tuvuma dēļ uzliktie striktie ierobežojumi ir milzīgs izaugsmi bremzējošs mīnuss, un ES šis nosacījums ir jāņem vērā. Valstīs, kas atrodas uz ārējās robežas, ir jāiegulda līdzekļi. Protams, Grieķijai, Itālijai un Spānijai ir ļoti liels migrācijas spiediens no trešajām valstīm dienvidos. Mēs arī nevēlamies migrantu ieplūdināšanu ES. Tāpēc lauksaimniecības politika un lauku apdzīvotība ir ļoti svarīga. Tendence naudas piešķiršanā ir pozitīva, tomēr vienalga esam atbalsta saņēmēju saraksta lejasgalā.