"Šobrīd "Balticovo" dzīvo aptuveni pusmiljons ārpus sprostiem vai brīvos apstākļos turēto jeb "laimīgo" vistu. 

Līdz nākamā gada Lieldienām to skaits pieaugs vēl par 850 tūkstošiem, bet līdz 2027. gadam plānojam pāriet tikai uz ārpussprostu olu ražošanu," sola AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, kurš neslēpj, ka "Balticovo" ir ambiciozi plāni attīstīt ražošanu arī Igaunijā.

Lielākā olu un olu produktu ražotāja Ziemeļeiropā AS "Balticovo" pirmssākumi meklējami tālajā 1972. gadā, kad Iecavā tika dibināts valstij piederošs uzņēmums "Iecavas putnu fabrika". Nākamajos gadu desmitos uzņēmums attīstījās, uzstādot tam laikam modernākās olu savākšanas un transportēšanas sistēmas – 1979. gadā ražošanas jaudas sasniedza jau 140 milj. olu gadā. Nosaukumu "Balticovo" uzņēmums ieguva pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā.

Iecavā pirmā bija ola

Šobrīd "Balticovo" ir 3,5 milj. vistu, no kurām aptuveni viens miljons ir jaunputni. Ik dienu tiek izdēti un sašķiroti aptuveni 2,5 milj. olu. Vidēji viena vista nedēļā izdēj piecas olas. "Tā kā mums pašiem vairs nav inkubatora, no Rietumeiropas tiek atvesti vienu vai divas dienas veci, pamatā ‘Lohman Brown‘, šķirnes cālīši. Tad tie dodas uz jaunputnu audzēšanas novietnēm. Tikai ap septiņpadsmito vai astoņpadsmito nedēļu vistas tiek pārvietotas uz novietnēm un sāk dēt olas. To tās dara līdz 85–90 nedēļu vecumam, kad tām sākas atspalvošanās un jaunu spalvu audzēšana, kam tās atvēl visu kalciju un olbaltumvielas no sava organisma. Tad tās tiek pārdotas uz kautuvēm ārpus Latvijas, lielākoties uz Poliju, jo vietējā tirgū neviens gaļas pārstrādes uzņēmums nespēj tikt galā ar tik lielu apjomu," vistu dzīves ciklu raksturo T. Auškāps. "Balticovo" nav neviena gaiļa, jo, lai rastos olas, kuras tiek patērētas uzturā, gailis nav vajadzīgs, bet, lai no olām varētu rasties jauna dzīvība – cālītis –, gailim olšūna ir jāapaugļo, skaidro T. Auškāps.