Principiālu iebildumu pret iebraukušo darbaspēku nav, vienīgi nevaram pieļaut diskrimināciju, dempingu un vietējo darbinieku izstumšanu.

Latvijas likumi paredz, ka valdībai pastāvīgie padomdevēji un partneri jautājumos par sociāli ekonomiskās politikas veidošanu no darba devēju puses ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un no darbinieku puses – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). 

Pēdējo nedēļu laikā sociālo partneru domstarpības atsevišķu priekšlikumu apspriešanā izgājušas ārpus ierasti rimtajiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās darba grupu apspriežu rāmjiem. Vai notiek kas ārkārtējs, kādi tam iemesli – sarunā ar LBAS priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

Kopš LDDK vada zivrūpnieks Andris Bite, šķiet, ka uzņēmēju pārstāvniecības balss kļuvusi plašāk sadzirdama, daudz vairāk nekā līdz šim diskutējam par Latvijas ekonomikas stāvokli un veidiem, kā mazināt atpalicību, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem. Valdības deklarētā ekonomikas transformācija nepieciešama, taču vienprātības par veidiem nav. Kāda ir arodbiedrību pozīcija?

E. Baldzēns: LDDK pārstāv un cīnās par darba devēju interesēm, mēs kā Latvijas arodbiedrības vienojošā organizācija aizstāvam darba ņēmēju tiesības uz cienīgu darba samaksu, darba apstākļiem un sociālajām garantijām. Patīk vai nepatīk, taču labi saprotam, ka ar LDDK un citām uzņēmēju organizācijām esam vienā laivā. Tomēr jāsaprot arī tas, ka visas problēmas valsts ekonomikas transformācijas vārdā nevar risināt pamatā uz darbaspēka rēķina.

Īpaši izteikti to redzam pēdējā laikā, kad darba devēju organizācijas izteikušas un aktīvi lobē priekšlikumus, kuri reāli mazinātu darbinieku darba samaksu un sociālās garantijas. Piemēram, LDDK savos priekšlikumos rosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darba apmēru, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, samazināt finansiālo atbalstu darbiniekam slimības gadījumā, mazinot darba devēju slogu, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā.

LBAS šādus rosinājumus tiesību aktu grozījumos kategoriski noraida, jo tie novestu pie darbinieku sociālo garantiju, tajā skaitā arī pensijas apmēra un ienākumu reāla samazinājuma.