Latvijas alus ražošanas nozare koncentrējas uz inovācijām, nišas produktiem un eksportu, vienlaikus zemas pirktspējas apstākļos sacenšoties ar importa produkciju.

"Drēgnais un lietainais maijs un jūnija sākums šogad negatīvi atspēlējies uz pārdotajiem alus litriem, tomēr kopumā sezona ir sākusies labi, un gan jau vasaras gaitā zaudēto atgūsim. Nevar jau arī gribēt, lai saule spīd visu laiku," teic SIA "Alus nams" ("Brālis") valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš. Runājot par pircēju paradumiem, viņš salīdzina: "Ja izbraukuma tirdzniecībai uz pasākumiem agrāk mums trūka dzesētāju un mucu, kas bija mūsu vājais punkts, šogad šajā ziņā viss ir mierīgi. Grūti spriest, vai pasākumos alu vairs nedzer, vai arī to pasākumu nav tik daudz. Bet krogos alu dzer…"

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati rāda, ka latvieši aizvien vairāk priekšroku dod citās zemēs brūvētam miestiņam – šāda tendence vērojama jau vairākus gadus. Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn alus patēriņš Latvijā pieauga par 2,9% (kopā 12,7 milj. dekalitru). Vienlaikus pie mums uz vietas tika saražoti vien 7,4 miljoni dekalitru (mīnus 0,3% pret iepriekšējo gadu), kamēr turpinājās ievestā alus uzvaras gājiens, apjomam pieaugot par 7,7%.