Tā kā zemnieki veikuši perfektu šāvienu mērķī, apdrošinoties pret krusu, vētru un lietu, tad liela daļa saņems kompensācijas par postījumiem, secina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Sliktākā situācijā būs tās zemnieku saimniecības, kuru sējumus skāris sausums, jo pret to apdrošināto lauku īpatsvars ir samērā niecīgs.

Latvijas apdrošinātājiem šā gada pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs – parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 357,5 miljonus eiro. Kā vērtējat rezultātus?

J. Abāšins: 10% pieaugums – tas ir daudz. Ja Latvijas ekonomika gadā aug par 3–4%, tad parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms varētu būt par kādu procenta punktu lielāks, jo daudz kas joprojām nav apdrošināts, tāpēc tirgus potenciāls ir liels. Tomēr jāatzīmē, ka iepriekšējā gadā kopumā pieaugums bija 14%.

Vai tas nozīmē, ka cilvēki vairāk apdrošina savus īpašumus, veselību vai dzīvību?

Apdrošināšanu – veselības, īpašuma un transporta (OCTA un KASKO) – ļoti spēcīgi ietekmē inflācija. Piemēram, veselības apdrošināšanā, kur nepārtraukti pieaug veselības aprūpes un ārstniecības izmaksas gan stacionāros, gan ambulatoriski. Tajā ir iesaistītas trīs puses – pakalpojumu sniedzējs, apdrošinātājs un klients. Apdrošinātājs nevar inflāciju, kas pēdējos gados ir bijusi aptuveni 10%, pilnībā iecenot prēmijā. Savukārt īpašumu apdrošināšanu būtiski ietekmē strauji pieaugošās būvniecības izmaksas, kas veicina prēmiju palielināšanos, bet transportlīdzekļu apdrošināšanu – autoservisu pakalpojumu pieaugums, kas bija spilgti novērojams pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests sāka tos pārbaudīt.