Latvijas Apdrošinātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins komentē aktuālās apdrošināšanas tirgus tendences.
Vai ir kāds racionāls izskaidrojums, izņemot lielāku iedzīvotāju skaitu, kāpēc Lietuvas apdrošināšanas tirgus ir tikpat liels kā Latvijas un Igaunijas tirgi abi kopā? Parakstīto prēmiju apjoms 2022. gadā Lietuvā auga par 19%, sasniedzot 1,23 miljardus eiro, savukārt Latvijā – 16% un 681 miljonu eiro, bet Igaunijā – 13% un 551 miljonu eiro prēmijās.
Vai ir kāds racionāls izskaidrojums, izņemot lielāku iedzīvotāju skaitu, kāpēc Lietuvas apdrošināšanas tirgus ir tikpat liels kā Latvijas un Igaunijas tirgi abi kopā? Parakstīto prēmiju apjoms 2022. gadā Lietuvā auga par 19%, sasniedzot 1,23 miljardus eiro, savukārt Latvijā – 16% un 681 miljonu eiro, bet Igaunijā – 13% un 551 miljonu eiro prēmijās.
J. Abāšins: Tirgus izmēri neapšaubāmi ir viena no lietām, kas var izskaidrot šo atšķirību, taču es gribētu minēt kādu citu. Lietuvieši ir komerciāli agresīvāki un uzņēmīgāki, kas ir novedis pie tā, ka mūsu dienvidu kaimiņiem ir vairāk lielu uzņēmumu, kas darbojas pat ne vairs Baltijas, bet visas Austrumeiropas mērogā. Un, tikko tu darbojies starptautiskā mērogā, tikko uzņēmumiem rodas saistības un atbildība par miljoniem vai desmitiem miljonu eiro, bez apdrošināšanas iztikt nav iespējams – neviens šādā līmenī neielaidīsies sarunās ar neapdrošinātu uzņēmumu. Vēl būtu minams tas, ka viņu ekonomika pēdējos desmit gados ir attīstījusies straujāk nekā Latvijā, tāpēc arī apdrošināšanas tirgus audzis daudz straujāk. Visbeidzot, man subjektīvi šķiet, ka padomju laika mantojums Lietuvā jūtams mazāk – Latvijas ekonomikas struktūrā rūpniecības sadaļa bija prāvāka un liela daļa šo rūpnīcu 90. gados aizvērās, radot lielāku ekonomikas kritumu un lēnāku apdrošināšanas nozares attīstību.
Ir vēl kāds jautājums par Baltijas tirgu – Latvijā un Igaunijā dzīvības apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn sarucis, bet Lietuvā tas aug. Vai latvieši savu dzīvību vērtē zemāk nekā lietuvieši vai arī lietuviešiem vairāk naudas?
Domāju, ka – jā, vērtē zemāk. Man nācies pastrādāt kopā ar lietuviešiem, igauņiem, poļiem, Skandināvijas pārstāvjiem un šādā salīdzinājumā skaidri saskatāmas domāšanas atšķirības.