Sava enerģija. Dabasgāzes apkure Latvijā pakāpeniski zaudē popularitāti

Aptuveni 60,7 tūkstoši mājsaimniecību apkurē izmanto dabasgāzi, taču iezīmējas arī skaita samazināšanās tendence.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) plānus līdz 2040. gadam pilnībā izskaust fosilos kurināmos, tostarp dabasgāzi, ko paģēr ES Ēku energoefektivitātes direktīva, mājsaimniecības steidz izmantot atbalsta programmas gāzes apkures nomaiņai pret atjaunīgajiem energoresursiem.

Par 53% mazāk pieteikumu

Savulaik Rīgas dome klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkos bija iecerējusi jau no 2026. gada aizliegt rīdziniekiem uzstādīt jaunus dabasgāzes apkures katlus, taču šis termiņš tika pagarināts līdz 2030. gadam.

"Gāzes apkure ilgstoši ir bijusi viens no populārākajiem individuālās apkures risinājumiem Rīgā, taču interese par jaunu gāzes apkures sistēmu ierīkošanu samazinās. 2021. gadā saņemti 748 pieteikumi gāzes apkures ierīkošanai vai pārbūvei, bet 2025. gadā — 352, tātad aptuveni par 53% mazāk. Vienlaikus strauji audzis pieteikumu skaits siltumsūkņu ierīkošanai — no 161 pieteikuma 2021. gadā līdz 496 pieteikumiem 2024. gadā. Pēdējos trīs gados siltumsūkņi komisijā iesniegto pieteikumu vidū ir visbiežāk izvēlētais apkures veids," stāsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Valdis Ratniks. Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" informē, ka gada laikā dabasgāzes lietotāju skaits mājsaimniecībās samazinājies par aptuveni 200 — no 60,9 tūkstošiem pērn līdz 60,7 tūkstošiem šobrīd.

Foto: Publicitātes

Jāsamazina pakāpeniski

"Gāzes apkures katlu izmantošana pati par sevi nav aizliegta. Gāzes apkures iekārtās tehniski var izmantot arī atjaunīgās gāzes, piemēram, biometānu, tādēļ šādu iekārtu izmantošana nākotnē nav automātiski izslēdzama. Jau uzstādīto apkures katlu gadījumā būtisks ir tā faktiskais kalpošanas laiks un iespēja nākotnē izmantot atjaunīgus energoresursus," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), kuras ieskatā pārejai no fosilā kurināmā uz videi draudzīgākiem risinājumiem apkurē jābūt pakāpeniskai un samērīgai, ņemot vērā arī mājsaimniecību finansiālās iespējas un alternatīvo apkures risinājumu pieejamību. "Vienlaikus ES politika paredz pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu ēku apkurei un pāriet uz atjaunīgiem un citiem bezemisiju risinājumiem. Tāpēc, izvēloties jaunu apkures sistēmu, mājsaimniecībām būtu jāvērtē tās izmantošanas iespējas ilgtermiņā, tostarp — iespēja izmantot siltumsūkni, biomasas apkures risinājumus vai kombinētu jeb hibrīdu apkures sistēmu. Katra dalībvalsts izvēlas, kā mazināt fosilā kurināmā izmantošanu apkures sistēmās, vērtējot iedzīvotāju maksātspēju," informē KEM.

Pieejams atbalsts

Kopš 2022. gada mājsaimniecībām ir pieejams valsts atbalsts fosilo apkures iekārtu, tostarp dabasgāzes katlu, nomaiņai pret videi draudzīgākiem risinājumiem. Atbalsta programma ir spēkā arī šobrīd — pieteikties var līdz 2029. gada beigām vai kamēr pieejams finansējums. Gāzes apkures katlus ar valsts atbalstu var nomainīt pret siltumsūkņiem, granulu katliem vai saules kolektoru sistēmām, kā arī saņemt atbalstu pieslēgumam centralizētajai siltumapgādei. No 2026. gada 12. septembra atbalsta programma ir paplašināta — atbalsts paredzēts ne tikai fosilā apkures katla nomaiņai, bet arī paredz hibrīdus apkures risinājumus. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībai vairs nav obligāti jādemontē esošais apkures katls — piemēram, gāzes katlu var saglabāt un papildināt ar siltumsūkni vai citu programmā atbalstāmu videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu. Šāda pieeja ļauj mājsaimniecībām izvēlēties risinājumu atbilstoši konkrētā mājokļa vajadzībām un apkures sistēmai.

Kaimiņvalstīs pāreja notiek līdzīgi

Jautāts, kāda situācija ar gāzes apkuri ir kaimiņvalstu galvaspilsētās Viļņā un Tallinā, V. Ratniks paskaidro, ka arī tur pāreja no dabasgāzes uz atjaunīgajiem energoresursiem (AER) notiek, nomainot individuālās apkures iekārtas un pieslēdzot ēkas centralizētajai siltumapgādei (CSA), kur tā ir pieejama. To papildina pašvaldību un valsts atbalsta programmas, kā arī CSA sistēmu modernizācija. "Viļņā pašvaldība ir piedāvājusi līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai uz AER risinājumiem, piemēram, siltumsūkņiem, kā arī atbalstu pieslēgšanai AB "Vilniaus šilumos" tīklam. Pilsēta turpina samazināt gāzes izmantošanu arī centralizētajā siltumapgādē — 2024.–2025. gada apkures sezonā 87% CSA sistēmā saražotā siltuma iegūti no atjaunīgajiem un citiem videi draudzīgākiem energoresursiem, bet gāzes īpatsvars bija 13%. Iepriekšējā sezonā šie rādītāji bija attiecīgi 69% un 31%. Turpmāk plānota siltumtīklu modernizācija un paplašināšana, jaunu biomasas katlu jaudu izbūve, siltumsūkņu ieviešana attīrīto notekūdeņu siltuma izmantošanai un siltuma akumulācijas risinājumi," stāsta V. Ratniks. Savukārt Tallinā pāreja notiekot, gan nomainot individuālās apkures iekārtas, gan pārveidojot centralizēto siltumapgādi, kurā liela loma ir biomasai, lieljaudas siltumsūkņiem, notekūdeņu un citiem atlikumsiltuma avotiem. "2025. gada beigās AER un atlikumsiltums veidoja 77% no "Utilitas" pārvaldītajā Tallinas un Mārdu CSA sistēmā izmantotajiem energoresursiem. Paljasārē tiek attīstīta 110 megavatu siltumsūkņu stacija, kas izmantos attīrīto notekūdeņu un jūras ūdens siltumu un nodrošinās aptuveni piekto daļu galvaspilsētas siltumenerģijas pieprasījuma," klāsta V. Ratniks.

Gāzes infrastruktūra kļūst zaļāka

"Atzinīgi vērtējam Rīgas domes lēmumu līdz 2030. gadam pagarināt iespēju uzstādīt jaunas gāzes apkures iekārtas. Tas dod rīdziniekiem vairāk laika un iespēju izvēlēties savam mājoklim tehniski un ekonomiski piemērotāko apkures risinājumu.

Dabasgāzes apkure joprojām ir ērti automatizējams un efektīvs risinājums, turklāt šodien gāzes infrastruktūra jau ir saistīta ar atjaunojamu enerģiju. "Gaso" sadales sistēmai jau ir pieslēgti biometāna ražotāji, un sistēmā arvien vairāk nonāk Latvijā ražota zaļā enerģija.

Biometāns ir atjaunīgs energoresurss, ko var ievadīt esošajā gāzes infrastruktūrā un nogādāt līdz patērētājiem, neveidojot pilnīgi jaunu piegādes sistēmu. Vienlaikus vietējā biometāna ražošana palīdz samazināt atkarību no energoresursu importa, stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un paaugstina energoapgādes drošību," vērtē AS "Gaso" Pieslēgumu pārvaldības departamenta Klientu attiecību vadības daļas vadītāja Edīte Virse, norādot, ka būtu arī jāvērtē gaisa kvalitātes jautājums, balstoties datos.

"Rīgas pašvaldības 2025. gada monitoringa rezultāti liecina, ka slāpekļa dioksīda koncentrācija kopumā atbilda noteiktajai gada robežvērtībai, bet atsevišķas svārstības pašvaldība saista arī ar transporta intensitāti un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tāpēc, mūsuprāt, būtiski ir vērtēt dažādu emisiju avotu faktisko ietekmi, nevis vienu apkures veidu skatīt atrauti no kopējās pilsētvides," uzsver E. Virse, atzīstot, ka Rīgas domes lēmums ļauj saglabāt iedzīvotājiem izvēles iespējas laikā, kad pati gāzes nozare mainās — līdzās dabasgāzei sistēmā arvien vairāk ienāk Latvijā ražots biometāns. "Būtiski, ka esošā gāzes infrastruktūra ir piemērota arī šī atjaunīgā energoresursa izmantošanai," secina E. Virse, informējot, ka jaunu dabasgāzes katlu uzstādīšanas apjoma sarukums ir samērā neliels un nav vērojams straujš iedzīvotāju intereses kritums par dabasgāzes pieslēgumu. "Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē jaunu gāzes katlu uzstādīšanu, ir valsts atbalsta programmas, kas iedzīvotājiem piedāvā līdzfinansējumu pārejai uz citiem energoresursiem un apkures risinājumiem. Līdz ar to, pieņemot lēmumu par jaunas apkures sistēmas uzstādīšanu vai esošās nomaiņu, daļa mājsaimniecību izvēlas risinājumus, kuru iegādei un uzstādīšanai konkrētajā brīdī ir pieejams valsts finansiālais atbalsts."

Aug pieprasījums pēc siltumsūkņiem

Gāzes katlu tirgotāji atzīst, ka jaunos objektos gāzes katli tiek uzstādīti ļoti reti. "Pamatā nodarbojamies ar esošo katlu nomaiņu un siltumsūkņu uzstādīšanu, pēc kuriem pieprasījums pieaug. Tāpēc mūsu biznesu pieprasījuma samazināšanās pēc gāzes katlu uzstādīšanas jaunos objektos nav ietekmējusi," vērtē uzņēmuma "Heating Service" pārstāvis Jānis Orniņš.

Jautāts, vai un kādas inovācijas ražotāji ir veikuši gāzes katliem pēdējā laikā, viņš teic, ka tādas pamatā ir saistītas ar automātiku, piemēram, attālināto vadību. "Inovācijas notiek IT virzienā, jo daudzi lietotāji, kuri nomaina vecos, savu laiku nokalpojušos gāzes katlus pret jauniem, vēlas mūsdienīgus risinājumus. Nekas jau nav apstājies, ražotāji turpina ražot. Tie, kuri Latvijas tirgū ir ienākuši un tajā veiksmīgi ir strādājuši, piemēram, "Bosch" un "Viessmann", turpina to darīt," vērtē "Heating Service" pārstāvis, norādot, ka gāzes katla mūžs ir 15 līdz 30 gadi un tiem ir nepieciešama gan apkope, gan nomaiņa. Gāzes katlu cena ir 1200 līdz 4000 eiro.

"Granulu katli ir dārgāki, siltumsūkņi ir dārgāki. Turklāt lietošanā gāzes katls ir ērtāks. Iepriekšējās atbalsta programmas nosacījums bija, ka gāzes katlu ir nepieciešams demontēt. Pagājušajā ziemā bija tādas mājsaimniecības, kas atteicās no gāzes apkures, uzstādīja siltumsūkni un gaidīja, ka viss strādās, bet realitātē — apstākļos, kādi bija pagājušajā ziemā, — tāds komforta līmenis, kādu nodrošināja gāzes apkure, viņiem nebija," secina J. Orniņš.

Gāzes katlu nodod metāllūžņos

Lai uzzinātu, kāpēc Ilmārs Klaužs no Aizkraukles novada Bebru pagasta jau pirms vairākiem gadiem ir atteicies no dabasgāzes apkures katla un pārgājis uz videi draudzīgāku apkuri, "Latvijas Avīze" viesojās viņa 140 kvadrātmetru plašajās mājās "Vējkalnos", kuras ar gāzi tika apkurinātas kopš 2000. gadu sākuma, kad pagastā īstenoja gazifikācijas projektu.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

"Doma, ka uz vecumdienām vajadzētu nodrošināties ar tādu apkuri, kam būtu mazākas izmaksas nekā dabasgāzei, bija jau sen. Pirms četriem gadiem dabasgāzei bija ļoti augsta cena, bet pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem bija pieejams atbalsts. Es to izmantoju un uzliku uz mājas jumta saules paneļus, bet zemē ieraku zeme-ūdens tipa siltumsūkni, kas zemes siltumu pārvērš siltumā, ar ko tiek apsildīta māja," stāsta I. Klaužs.

Tā brīža atbalsta nosacījumi paredzēja, ka gāzes katls ir jādemontē, kas tobrīd viņam šķitis muļķīgi. Tādējādi "Junker" gāzes apkures katls, kas ekspluatācijā kalpojis ļoti labi, nonācis metāllūžņos. Tas svēris teju 25 kilogramus un par to samaksāti nepilni desmit eiro.

"Tobrīd bija diezgan liels bums, tirgū pat nebija pieejami siltumsūkņi. Mēs demontējām gāzes apkures katlu, kā to prasīja atbalsta nosacījumi, un mēnesi dabūjām apkurināt māju ar elektrību," atceras I. Klaužs. Pateicoties jaunajiem energoavotiem, izdevies arī veiksmīgi pārlaist šī gada lielo vētru. "Ja ir elektroenerģijas padeves pārtraukums, gāzes katlu ar ģeneratoru iedarbināt nevar. Tagad mums ir arī ģenerators, kuru pārbaudījām pēdējā šīs vasaras vētrā. Siltumsūknis darbojās, mums bija elektrība, un mēs bijām siltumā," ir gandarīts I. Klaužs.

Ieguldījumus plāno atpelnīt 3,5 gados

Eiropas atbalsts esot bijis visnotaļ prāvs — aptuveni astoņi tūkstoši eiro, bet trešo daļu no kopējām izmaksām nācies segt pašiem. "Atdevi sajutām jau pirmajā ziemā, kad kaimiņi, kuriem ir līdzīga māja, par apkuri maksāja 400 eiro mēnesī, bet mūsu rēķins par apkuri, silto ūdeni un elektrību bija aptuveni 80 eiro. Arī tad, ja dabasgāzes cenas būtu zemas, ziemā vajadzētu rēķināties ar kādiem 200 eiro. Esam sarēķinājuši, ka ieguldījumus par siltumsūkni un saules paneļiem būsim atpelnījuši pēc trīsarpus gadiem," lēš I. Klaužs.

Jautāts, vai ar dabasgāzi apkurināt māju nav bijis ērtāk, viņš teic, ka šajā ziņā nekas nav mainījies. "Iepriekš siltuma regulators bija gāzes katlam, tagad tas ir siltumsūknim. Mēs nemaz nezinām, kad mums ieslēdzas apkure un kad tā izslēdzas, vakarā pieregulējam radiatoru temperatūru, lai naktī nav pārāk silts," teic "Vējkalnu" saimnieks. Viņš uzskata, ka ir izdarījis pareizo izvēli, izvēloties siltumsūkni kombinācijā ar saules paneļiem, nevis, piemēram, granulu apkuri, jo granulu apkurei esot putekļi, granulām nepieciešama uzglabāšanas telpa, kā arī regulāri jātīra skurstenis.

"Mums ir neto norēķinu sistēma — mēs ražojam elektrību, nododam tīklā, kur tā tiek virtuāli uzkrāta, ziemā, kad ir lielāks patēriņš un mazāki ražošanas apjomi, mēs elektrību ņemam no tīkla, samaksājot tikai piecus centus par pārvadi. Šogad patēriņam pilnībā pietika un palika vēl 200 kilovatstundas pāri. Taču ir jārēķinās ka 2029. gadā tas beigsies. Tiem, kuri sāk ražot elektroenerģiju tagad, tādas medusmaizes nav, jo ir izveidota norēķinu sistēma, kad elektrību tīklā nodod par naudu un, kad ir nepieciešams, to arī par naudu pērk."

Aizkraukles novadā neesot daudz mājsaimniecību, kuras atteikušās no gāzes apkures. "Cik man zināms, esmu vienīgais Bebru pagastā, kas nomainījis gāzes apkuri pret siltumsūkni un saules paneļiem. Šeit dominējošais apkures veids ir malka un granulas," teic I. Klaužs. Jautāts, vai vēlreiz darītu tieši tāpat, proti, mainītu gāzes katlu pret siltumsūkni un saules paneļiem, viņš nedomājot atbild apstiprinoši.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".