Bijusī Kempinska pieczvaigžņu viesnīcas restorāna šefpavāre Svetlana Riškova pērnvasar Upesciemā atvēra nelielu ceptuvi-kafejnīcu “Re:Maize”, kur gatavo maizi, pīrādziņus, smalkmaizītes, arī zupas, sautējumus un citus ikdienas ēdienus. Kāds to karjerā nosauktu par nobraucienu pa melnās kazas kāpnēm no spēles “Cirks”, bet kā jūtas pati jaunā uzņēmuma īpašniece?

Pie plīts Lora cep pankūkas, kurās pildīs biezpienu vai gaļu, krāsni ar groziņiem uzmana Vilnis. Nelielajā 36 kvadrātmetru telpā – viss kā uz delnas. Ar Svetlanu piesēžam pie viena no diviem “Re:Maizes” galdiņiem, tomēr ik pa brīdim saruna jāpārtrauc, jo saimniecei jāsasveicinās ar kādu no pircējiem, jāiesaka jaunumi. Piemēram, šodien izmēģinājumam pagatavota lazanja. “Redzēs, kā pirks,” viņa nosaka. Paziņu no upesciemiešiem, kas ir galvenie ceptuves apmeklētāji, Svetlanai daudz, jo viņa šeit dzīvo jau 20 gadus. Līdz ģimenes mājai divu minūšu gājiens – ļoti ērti, taču uzņēmums nav vienīgās rūpes.

Līdzās plašāk zināmajai darbībai, lai Latvijas jaunie talanti varētu piedalīties vienā no pasaulē prestižākajiem pavāru konkursiem “Bocuse d’Or”, un biedrībā “Pavāru klubs” viņa metusies pedagoģiskajā darbā un trešo gadu Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā topošajiem pavāriem māca gastronomisko tūrismu uzņēmumā “Prolux”, apguvusi pārdošanas vadītājas amatu, kā arī uzsākusi aktīvu sadarbību ar skolu ēdinātājiem. 

Vēl ir ģimene – divas meitas un dzīvesbiedrs –, kuri Svetlanu atbalsta, cik vien spēj. Vecākā meita Jeļizaveta izveidojusi logo un gādā par mammas uzņēmuma tēlu un sociālajām platformām, jaunākās meitas Uļjanas gleznojums rotā “Re:Maize” sienu. Vīrs Dmitrijs ir viens no Svetlanas biznesa investoriem un pastāvīgiem ēdiena baudītājiem, kad nedodas jūrā.