Uz Lietuvas ziemeļrietumu novadu Žemaitiju no Rīgas var doties divējādi – garām Jelgavai uz Šauļiem vai pa Liepājas šoseju līdz Saldum un tālāk uz Mažeiķiem – pilsētu (vairāk nekā 30 tūkst. iedz.), kuru naftas pārstrādes rūpnīcas atrašanās dēļ ceļotāji reti izvēlas par tūrisma galamērķi, taču arī te ir ko redzēt, piemēram, muzeju, kas stāsta par Žemaitijas vēsturi, tostarp arheoloģiskajiem atradumiem, modernisma stilā celto Sv. Jēzus Sirds baznīcu un parku, kam blakus atrodas ledus arēna.

Lāči un slavenais kastinis

Grūti noticēt, ka izteikti katoļticīgajā Lietuvā Žemaitija bijusi pēdējais apgabals visā Eiropā, kas oficiāli kristietībai pievērsts tikai 15. gadsimta sākumā, kad pēc Toruņas miera līguma nonācis Lietuvas lielkņazistes pārvaldībā. Tad Vītauts Dižais kopā ar Polijas karali Jagailo pie Dubīsas upes kristījis vietējos iedzīvotājus, izcirstas svētbirzis, apdzēstas svētugunis un izpostīti pagānu upuraltāri. Žemaitijas neoficiālā galvaspilsēta ir Telši, kas uzcelta uz septiņiem pakalniem pie Masta ezera. Līdzīgi kā Bjalistokā šeit vecpilsētā daudzviet atrodamas mazas lāču skulptūras, jo lācis ir Žemaitijas simbols. Brīvā dabā ķepaiņu skaits visā Lietuvā gan vēl varētu būt neliels – ap desmit, taču meža videokamerās lāči parādoties arvien biežāk.

Ja ielūkojamies Žemaitijas virtuvē, redzams, ka tradicionālie ēdieni ir sātīgi un atšķirīgi no citiem Lietuvas novadiem. Slavenākais no tiem ir kastinis – sviesta un krējuma maisījums, kam pievienotas dažas izspiestu ķiploku daiviņas, ķimenes, sāls un nedaudz kefīra biezuma regulēšanai. Pēc sakulšanas kastini patur uz pāris stundām ledusskapī un pasniedz galdā aukstu pie siltiem, ar visu mizu vārītiem kartupeļiem. Lai garšīgāk, klāt tiek piedāvāts kaņepju aizdars un auksta ceptu siļķu zupa.