Triecienviļņu terapija medicīnā zināma kopš 1950. gada. Laika gaitā metode pilnveidota, un klīniskajā praksē tā pirmoreiz izmantota 1980. gadā Vācijā – lai šķeltu nierakmeņus.

Šīs terapijas kā neinvazīvas metodes (iztiekot bez injekcijām un operācijām) rezultāts nierakmeņu ārstēšanā bijis veiksmīgs, un to izmantoja arvien vairāk. Drīz pēc tam par metodi ieinteresējušies arī citu medicīnas nozaru speciālisti un 1991. gadā par efektīvu atzinuši arī ortopēdi, jo triecienviļņu terapija, izrādās, veicina lūzumu dzīšanu, šķeļ audos nogulsnējušos sāļus, mazina muskuļu saspringumu un ar labiem panākumiem ārstē tendinopātiju – cīpslu iekaisumu, kas visbiežāk rodas pārslodzes, traumas vai nepareizas kustību tehnikas dēļ. Sīkāk par triecienviļņu terapiju stāsta Veselības centra 4 sporta ārsts, ultrasonogrāfijas speciālists Ģirts Mandrovicks.