Sīpols ir viens no senākajiem dārzeņiem, ko cilvēki izmantojuši uzturā, arī viens no pasaulē plašāk audzētajiem un lietotajiem. Turklāt, ja ķiploku ēšanas sezona daudziem sākas tikai rudenī, sīpoli tiek ēsti visu gadu: svaigi, marinēti, vārīti, cepti. Sīpoli iecienīti ne tikai garšas dēļ, ko tie piešķir ēdienam, bet jau izsenis novērtētajām ārstnieciskajām īpašībām. 

Tradicionāli visvairāk tiek lietoti dzeltenie sīpoli. Tiem seko violetie jeb sarkanie, baltie un šalotes sīpoli. Tie atšķiras pēc izskata un garšas, kā arī pēc vērtīgo vielu sastāva un lietojuma ārstniecībai. Ne kardināli, bet tomēr vērts zināt, ko vērtīgu veselībai satur dažādu šķirņu sīpoli un kāpēc tos vērts iekļaut uzturā, kā arī par to lietošanu tautas medicīnā.

Dzeltenie sīpoli

Tiem ir vidēji asa garša un sīvums. Tie satur daudz C vitamīna, B grupas vitamīnus, E un PP vitamīnu, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, fitoncīdus (vielas, kas iznīcina mikroorganismus un nomāc patogēno baktēriju, sēņu augšanu organismā), olbaltumvielas, ogļhidrātus, pektīnvielas, kalciju, kāliju, dzelzi, magniju, sēru. Spēcīgo asaru veidošanos to apstrādes laikā izraisa sīpolos esošie aldehīdi.