Epilepsija nav viena slimība, bet grupa, kurā ietilpst vairāki desmiti dažādu epilepsijas sindromu. Tās pamatā ir īslaicīgi galvas smadzeņu nervu šūnu darbības traucējumi – pārmērīgas elektriskās izlādes, kas izpaužas ar epileptisku lēkmi. Ar epilepsiju slimo ap 1% pasaules iedzīvotāju – gan bērni, gan pieaugušie. Slimībai raksturīgās lēkmes var būt gan vienu reizi mūžā, gan vairākas reizes dienā.

Galvenā pazīme – lēkmes

“Galvas smadzenes sastāv no aptuveni simt miljardiem nervu šūnu, un katrai no tām ir vairāki simti, pat tūkstoši savienojumu ar citām šūnām. Nervu šūnas nepārtraukti ir elektriski aktīvas – katra no tām rada vairākus simtus elektrisku izlāžu sekundē. Epilepsijas gadījumā kāds no smadzeņu apgabaliem rada sinhronizētas, vienlaicīgas elektriskās izlādes pārmērīgos apjomos,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jurģis Strautmanis. Slimība izpaužas ar specifiskām lēkmēm, kas ilgst no dažām sekundēm līdz piecām minūtēm vai pat ilgāk un kurām raksturīgs straujš sākums un tikpat straujas beigas.