Aizvien biežāk cilvēki savā ēdienkartē iekļauj topinambūrus. Tie, izrādās, ir ne tikai vērtīgs pārtikas augs, bet lieti noder arī veselības uzlabošanai.

Topinambūrs no Ziemeļamerikas Eiropā ieceļojis XVII gadsimta sākumā un līdz Latvijai nokļuva XVIII gadsimtā. Eiropā to mēdza dēvēt par “zemes bumbieri”, pie mums – par “zemes ābolu”. Praktiskais baltais cilvēks ātri vien atklāja, ka auga saknes ne tikai labi garšo, bet arī noder dažādu veselības problēmu novēršanai, turklāt tam der arī ziedlapiņas, stublāji, lapas.

Kad novāc un kā uzglabā

Auga sakneņus novāc tikai pēc pirmajām salnām. Nav jācenšas par katru cenu izrakt visus sakneņus, jo tie lieliski var pārziemot augsnē (ja tā sasalusi, jāpagaida līdz atkusnim). Šādi rīkoties pat ieteicamāk – tādējādi ar svaigiem vitamīniem un citām vērtīgām vielām sevi varam nodrošināt līdz pat agram pavasarim, kad topinambūra sakneņos C vitamīna un B grupas vitamīnu, dzelzs ir divas trīs reizes vairāk nekā burkānos, bietēs, kartupeļos. Līdz ar to tie palīdzēs pie pavasara avitaminozes, novērsīs nespēku.

Novāktos sakneņus, ietītus samitrinātā papīra salvetē vai lina drānā un ieliktus plastmasas maisiņā, uzglabā ledusskapī, citādi tie 1–2 nedēļas pēc novākšanas sāks vīst un izkalst.

Kas topinambūrā vērtīgs

Auga sakneņi satur C vitamīnu un B grupas vitamīnus, dzelzi, silīciju, kalciju, kāliju, magniju, mangānu, nātriju, cinku, silīciju, fosforu, hromu, varu, olbaltumvielas, pektīnus, neaizvietojamās aminoskābes, šķiedrvielas, arī īpaši vērtīgo inulīnu, kas baro cilvēka organismam labvēlīgās baktērijas, veicina glikozes šķelšanu un izvadīšanu no organisma.