Pavasarī irbenes priecē ar smaržīgu ziedu čemuriem, bet rudenī ar rubīnsarkanu ogu ķekariem un sārtām lapām. Ogu krāsa līdzinās asins krāsai, savukārt sēklām ir sirdsveida forma – tās it kā pašas norāda, kam lietojamas.

Kas vērtīgs irbenēs

Irbenes (Viburnum opulus) aug gan savvaļā: krūmājos, mežos, gan tiek kultivētas. Tautas medicīnā lieto irbenes ziedus, mizu, lapas, ogas, sēklas. Lapas satur C vitamīnu un minerālvielas, miza – ēteriskās eļļas, miecvielas, organiskās skābes, fitoncīdus, sveķus, glikozīdu viburnīnu, bet ogas cukurus, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, B grupas, C, E, P, K vitamīnu, karotinoīdus, dzelzi, kalciju, fosforu, mangānu, cinku. Īpaši jāuzsver ogās esošā hlorogēnskābe, kas palīdz pie paaugstināta asinsspiediena, mazina aptaukošanās risku, veiksmīgi cīnās ar vēzi. Sēklas bagātas ar A vitamīnu, oleīnskābi (omega-6) un linolskābi (omega-9).

Kad ievākt drogu

Mizu ievāc pavasarī – sulu tecināšanas laikā. Miza nedrīkst būt biezāka par 2 mm, tāpēc to vāc no jauniem zariem, aptuveni ik pēc 30 cm iegriežot gredzenveida griezumus. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, bet ogas rudenī pēc pirmajām salnām vai pat ziemā, jo tad tās vairs nav tik rūgtas.