Vakar Saeima kārtējo reizi atlika divu tā saukto veselības aprūpes pakalpojumu grozu stāšanos spēkā, un, visticamāk, tas vispār netiks ieviests, jo Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu. 

Kādreizējās veselības ministres Andas Čakšas laikā 2017. gadā tapa veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic sociālās apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Šis princips 2018. gadā tika iekļauts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, bet Saeima vairākas reizes atlika tā īstenošanu, jo nespēja vienoties, kā šo "grozu principu" praktiski īstenot. Pēdējie grozījumi likumā tika pieņemti 2024. gada pavasarī, tie noteica, ka divu grozu sistēmas ieviešana kārtējo reizi tiek atlikta līdz 2025. gada 31. decembrim – tātad šā gada beigām. Bet vakar parlaments steidzamības kārtā pieņēma kārtējos grozījumus minētajā likumā, kas atkal ļauj atlikt "grozu principu" ieviešanu, proti, iedzīvotājiem dot tiesības līdz 2026. gada 1. jūlijam saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Nacionālā veselības dienesta Juridiskā departamenta vadītājs Sandris Kundzāns uzsver – Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka mūsu valstī veselības aprūpes pakalpojumus par valsts naudu nodrošina Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. "Nekāds cits ierobežojums šobrīd nepastāv spēkā esošajā regulējumā. Ja jūs dzīvojat, piemēram, ārvalstīs, tad, ierodoties Latvijā, jums tiek piemērots kritērijs: Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs. Ja arī cilvēks ir izreģistrēts no ģimenes ārsta pacientu saraksta, tas neaizliedz viņam vērsties pie ģimenes ārsta kā īslaicīgam pacientam un saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus," skaidro Kundzāns.