Lai arī visbiežāk pārejošus vai paliekošus kognitīvos jeb izziņas traucējumus un atmiņas pavājināšanos saista ar neiroloģiskām saslimšanām, to iemesls var būt gan neveselīgs dzīvesveids, gan slikts miegs, gan toksiskas vielas, gan dažādas hroniskas sirds, nieru, plaušu un citu orgānu saslimšanas. 

Dzīve viedierīcēs

"Mūsu galvas smadzenes nosacīti sadalītas vairākās zonās, katra no tām atbild par kaut ko citu, piemēram, frontālā daļa – par domām, uzvedību, plānošanu. Atmiņa ir tikai neliela daļa no kognitīvo funkciju jomas. Ja kādā no tām rodas izmaiņas, tās var uzskatīt par kognitīviem traucējumiem. Viegli traucējumi rada bažas tikai pašam cilvēkam, piemēram, darbs vai jaunu prasmju apgūšana prasa ilgāku laiku nekā parasti, taču tie neietekmē ikdienu, komunikāciju ar citiem cilvēkiem, tos apkārtējie nepamana. Šie traucējumi var būt pārejoši, taču var attīstīties arī paliekošs kognitīvs deficīts," stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Andželika Gudreniece.