Ultravioletais starojums ir dažāda garuma elektromagnētiskie viļņi, no tiem Zemi sasniedz 95% UVA un neliela daļa UVB staru. 

Pirmie ietiecas ādas dziļākos slāņos, veicinot dzimumzīmju un vasarraibumu veidošanos, bet ilgtermiņā – ādas novecošanu un grumbu veidošanos. Savukārt UVB stari iekļūst ādas virsējā slānī, rosinot D vitamīna sintēzi. Tie abi piešķir ādai brūno toni, bet vienlaikus var arī izraisīt ļaundabīgas izmaiņas ādas šūnās.

Bīstamais veidojums – melanoma

"Saules ultravioletais starojums ir viens no galvenajiem faktoriem melanomas attīstībai," uzsver "Veselības centra 4" Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Lana Kasparāne. "Lai izvērtētu risku, jāņem vērā ne tikai apzināta uzturēšanās tiešos saules staros, piemēram, gulšņājot pludmales smiltīs. Neapzināti saules UV starojumam pakļauti vairāku profesiju pārstāvji, kuri darba pienākumu dēļ spiesti atrasties saulē, tostarp laikā no plkst. 11 līdz 16, kad ultravioletā starojuma līmenis ir visaugstākais, piemēram, ceļu būvnieki un uzturētāji, dārznieki, laukstrādnieki. Vēl viena riska grupa ir cilvēki, kas nodarbojas ar āra sporta veidiem – pludmales volejbolu, tenisu, riteņbraukšanu, futbolu, īpaši tie, kuri to dara profesionālā līmenī, jo formas tērpi ir visai pieticīgi, turklāt sacensības un treniņi var ilgt vairākas stundas."