Idejai par Nīderlandes veselības aprūpes modeļa ieviešanu Latvijā ir vairāk nekā divdesmit gadu. Maijā tās autors bijušais politiķis Einars Repše to atkal cēla gaismā, prezentējot domnīcas "LaSER" paspārnē izstrādāto savu pētījumu. 

Viņš nav tomēr atmetis cerību ieinteresēt pašreizējo valdību pārņemt Nīderlandes pieredzi, jo Latvijas medicīna, viņaprāt, esot iedzīvotājiem dārga, nepieejama un absolūti strādāt nespējīga.

"Vajadzētu burtiski pārņemt viens pret vienu, pārtulkot latviski likumus un noteikumus un ieviest. Pat nauda izstrādei nebūtu jātērē. Tas, ka mūsu politiķi to nedara, ir noziegums un gara mazspēja vairāku dekāžu garumā," uzskata Repše.

Varbūt jau daudzi ir aizmirsuši faktu, ka Repše ir bijis ne tikai "Jaunā laika", bet arī partijas "Latvijas attīstībai" līderis, un tieši šī partija viņu pieteica kā veselības ministra amata kandidātu. Arī toreiz viņš daudz runāja par to, ka Latvijas veselības aprūpi no ilgstošas krīzes, kas lēnām pāraugot katastrofā, varot glābt Nīderlandes veselības aprūpes modelis. Toreiz Repšem vaicāju, kā viņš nonācis pie šāda secinājuma, un saņēmu atbildi, ka tā esot viņa personīgā ideja, ko pirms vairāk nekā desmit gadiem noēduši tā laika veselības ministra Āra Audera konkurenti.