Visbiežākais locītavu neveselības – sāpju un stīvuma – cēlonis ir locītavu skrimšļa bojājumi, nolietošanās. Zinātnieki izpētījuši, ka pašu nelabvēlīgāko ietekmi uz locītavām atstāj liekais svars un aptaukošanās, pārslodze un sportā vai sadzīvē gūtas traumas, kā arī kaulu un muskuļu sistēmas saslimības, piemēram, artrīti.

Kad slodze ir par lielu

Dzīves laikā locītava tiek pakļauta ļoti lielai slodzei, īpaši smaga fiziska darba strādniekiem un sportistiem, kuru gūtās traumas – lūzumi, skrimšļa bojājumi, saišu, menisku plīsumi – ietekmē ceļa, arī pēdu un gūžu locītavu kustīgumu, visu struktūru saskaņotu darbību.

Fiziski aktīvi cilvēki reizēm pārvērtē savas spējas vai nepietiekami sagatavo ķermeni gaidāmai slodzei, piemēram, pirms tam neiesildoties, bet mazkustīgajiem raksturīgi šad tad uzvelt savām locītavām pārāk lielu un nepiemērotu slodzi, piemēram, ceļot un nesot mēbeles vai metoties pavasara dārza darbos. 

Sākotnēji izmaiņas ir virspusējas, piemēram, skrimšļu struktūra kļūst mīkstāka, virsma – plānāka, tajā veidojas plaisiņas, bet, ja pārslodze arvien atkārtojas, locītava mēģina gūt lielāku stabilitāti, palielinot slodzes virsmu un veidojot malās kaulu izaugumus – osteofītus jeb radziņus. 

Starp citu, vairāk nekā trešdaļai sportistu, veicot locītavu izmeklēšanu, var konstatēt lielākus vai mazākus skrimšļa bojājumus. Ja locītavu turpina pārslogot, izmaiņas skrimslī kļūst dziļākas. Ja netiek novērsti apstākļi, kas provocē locītavu pārslodzi, skrimslis var izdilt līdz pat kaulam vai nolūzt.