Mūsdienās ikvienu cilvēku skar lielāks vai mazāks stress, kura negatīvā ietekme paņem pārāk daudz organisma spēka rezervju. Ja stress ir pārmērīgs, ilgstošs un saistīts ar profesiju, var attīstīties izdegšanas sindroms, kura dēļ pasliktinās ne tikai psihoemocionālā, bet arī fiziskā labsajūta. 

Pārstrādāšanās sekas

"Ilgstoši koncentrējoties darba pienākumu veikšanai, piemēram, strādājot no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā un bez atpūtas pauzēm, nervu sistēma visu laiku atrodas spriedzes stāvoklī. Tas ietekmē arī fizisko labsajūtu, piemēram, var parādīties krampji, dažas muskuļu grupas savelkas, kļūst cietas, sāpīgas," saka rehabilitācijas centra "Līgatne" fizioterapeite Baiba Savicka, piebilstot, ka ar laiku izdeg visi, kuri strādā pārāk daudz.

Sevišķi spēcīgam stresam pakļauti to profesiju pārstāvji, kuru darbs ikdienā saistīts ar psihoemocionālo pārslodzi un atbildību – policisti, mediķi, skolotāji, sociālie darbinieki. Ikdienā, saskaroties ar citu cilvēku negatīvisma izpausmēm un risinot krīzes situācijas, rodas izdegšana – emocionāla pārguruma un garīgas iztukšotības stāvoklis, kuru pavada arī fiziskās veselības pasliktināšanās, piemēram, galvas, muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, gremošanas, miega un citi traucējumi.

"Pirmais, kam vajadzētu pievērst uzmanību, ir spranda, muguras plecu daļa. Parasti cilvēki, kuri atrodas ilgstoša stresa stāvoklī, ir nervozi, izdeguši, plecu un kakla daļas muskuļi sasprin- gti. Pataustot ar pirkstiem savu sprandu un plecus, var atrast sāpīgus punktus jeb miofasciālos trigera punktus. Šo muskuļu saspringuma sekas ir galvassāpes, bet cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar datoru, parādās sūdzības arī par plaukstu un pirkstu tirpšanu, muguras jostas daļas sāpēm," stāsta fizioterapeite.