Vai žultsakmeņi obligāti jāizoperē arī tad, ja cilvēks tos nejūt? Jautā Andrejs Smiltenē.

Žultsakmeņi, īpaši nelielie, var sagādāt nopietnas veselības problēmas. Ja tie nokļūst žultsvadā un to nosprosto, traucējot žults atteci, veidojas bīstama situācija, jo žultsvadā izdalās ne tikai žults, bet arī aizkuņģa dziedzera sekrēts. Rodas sastrēgums, kas var izraisīt arī aizkuņģa dziedzera iekaisumu, skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas ķirurgs Jānis Vilmanis.

Lielākā daļa žultsakmeņu žultspūslī vai žultsceļos veidojas no holesterīna un žults sāļiem. Taču ir arī pigmenta akmeņi, kuru sastāvā ir bilirubīns un kalcija sāļi.

Daļai cilvēku žultsakmeņi nesagādā problēmas, un tie tiek atklāti pilnīgi nejauši vēdera dobuma izmeklēšanas laikā. Tomēr daļa žultsakmeņu slimības pacientu regulāri cieš no sāpju lēkmēm, kuras var ilgt no pārdesmit minūtēm līdz vairākām stundām. Parasti tās ir spēcīgas lēkmjveida sāpes, smaguma sajūta labajā paribē, kurām var pievienoties slikta dūša, vemšana, dažkārt arī dzelte.

“Ja pacients ar žultsakmeņiem cieš no regulārām sāpju lēkmēm, žultspūšļa iekaisuma, vienīgais ārstēšanas veids ir operācija,” stāsta ķirurgs.