Karstā laikā papildu slodzi sirdij izraisa pārkaršana, pastiprināta svīšana un fiziskās aktivitātes. Lai saudzētu sirdi, dienas vidū vajadzētu pēc iespējas mazāk uzturēties tiešos saules staros, pietiekami daudz dzert ūdeni un valkāt gaišu dabīga materiāla apģērbu. Cilvēkiem ar hroniskām, to skaitā sirds-asinsvadu slimībām, precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.

Karstums – papildu slodze

“Saulainajās vasaras dienās mēs visi vēlamies atpūsties, bet sirdij jāveic smags darbs, jo tveice tai rada papildu slodzi. Karstumā asinsvadi paplašinās, to tonuss samazinās, un asinsspiediens pazeminās. Lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo asins daudzumu, sirdij nākas pukstēt ātrāk. Cilvēks karstuma ietekmē jūt ne tikai paātrinātu sirdsdarbību, bet arī nespēku, diskomfortu, galvas reiboni,” stāsta veselības centru apvienības poliklīnikas pulss kardioloģe interniste Vineta Brice. 

Vēl viens aspekts, kas saistīts ar karstumu, ir pastiprināta svīšana un tās izraisītais šķidruma zudums. Tā ietekmē pazeminās asinsspiediens, asinis, kas sastāv gan no šķidrās daļas jeb plazmas un formelementiem – dažādiem asinsķermenīšiem – sabiezē, un tās plūsma pa asinsvadiem kļūst lēnāka. Pieaug trombu veidošanās risks. Vienlaikus kopā ar sviedriem, izelpu no organisma tiek izvadīti sāļi, minerālvielas, skaidro ārste.