Latvijā D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīts, jo mūsu platuma grādos saule atrodas pārāk zemu virs horizonta, lai āda pilnībā saņemtu UVB starojumu, kas nepieciešams D vitamīna izstrādāšanai. Diemžēl dažām iedzīvotāju grupām, to skaitā senioriem dažādu iemeslu dēļ šā vitamīna sintēze vai uzsūkšanās ir traucēta, tāpēc tas jālieto papildus.

Kāpēc rodas vitamīna deficīts

Nogurums, nespēks, garastāvokļa svārstības, bieža slimošana, īpaši ar elpceļu infekcijām, neizskaidrojamas muskuļu vai kaulu sāpes, diagnosticēta osteopēnija jeb samazināts kaulu masas blīvums var liecināt par D vitamīna trūkumu.

Riska grupā ir sievietes pirmsmenopauzes vai menopauzes periodā, hroniski slimnieki, kā arī cilvēki pēc 65 gadu vecuma.

“D vitamīnu mēs uzņemam trijos veidos: pirmkārt, ar saules starojumu, taču Latvijas iedzīvotājiem ne ziemā, ne vasarā saules gaismas tomēr nav pietiekami. Otrkārt, nelielu devu iespējams uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, pienu, olu dzeltenumiem, un, treškārt, ar D vitamīna preparātiem. Pēc tam tas aknās pārveidojas, nierēs aktivizējas un tikai tad sniedz organismam vajadzīgo efektu. Mūsdienās zināms, ka šis vitamīns nepieciešams ne tikai kalcija vielmaiņai, bet arī daudzām citām organisma funkcijām, piemēram, imūnsistēmas darbībai aizsardzībā pret onkoloģiskajām slimībām,” stāsta Veselības centru apvienības endokrinoloģe interniste Maija Gureviča un piebilst, ka šā vitamīna rezerves organisms uzkrāj neaktīvā formā, ko izmanto tikai tad, kad tas nepieciešams. Piemēram, saslimstot ar gripu vai citu augšējo elpceļu slimību, imūnā sistēma pati aktivizē vitamīna rezerves, paņemot no tām tik, cik tajā brīdī vajadzīgs.