Bišu inde dažkārt var izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju vai pat anafilaksi.

Vasarā nākas sastapties ar kukaiņiem – bitēm, lapsenēm, kamenēm un sirseņiem, kuri iedzeļot cilvēka organismā ievada indi. Bišu indes sastāvs ir sarežģītāks, tādēļ lielāka iespēja, ka pret kādu no sastāvdaļām cilvēkam var būt alerģija.

Komplicēta inde lielākā devā

Bišu inde ir caurspīdīgs šķidrums ar savdabīgu asu smaržu un rūgtenu, dedzinošu garšu. Tā tiek ražota bišu indes dziedzeros, kas atrodas vēdera lejasdaļā. Mūsdienās zināmas vismaz 40 bišu indes sastāvdaļas. Tā lielākoties sastāv no ūdens – līdz pat 70%, un olbaltumvielām – proteīniem (fosfotāze, fosfolipāze A, hialurnodiāze), kā arī peptīdiem, no kuriem viens – melitīns – veido aptuveni pusi no indes sastāva. Bitēm dzelonis ir raupjš un atskabargains, tādēļ pēc iedzelšanas pārsvarā paliek ādā, bet pats kukainis aiziet bojā. Tas paliek, iedurts ādā, ilgāku laiku nekā lapsenei, kura pēc dzēliena to ātri izrauj laukā, tādēļ bišu inde nonāk organismā lielākā daudzumā, it sevišķi, ja cietušais, mēģinot ar pirkstiem izvilkt dzeloni, saspiež pie tā piestiprināto indes maisiņu un ievada sev atlikušo indes devu.