Helikobaktērija (H. pylori) ir pielāgojusies dzīvei kuņģa skābajā vidē un savam saimniekam var izraisīt peptisko čūlu un atrofisko gastrītu, pat kuņģa vēzi. Latvija pieder pie augsta riska reģioniem, kur ar šo baktēriju inficēta vairāk nekā puse iedzīvotāju, bet kuņģa vēzi ik gadu atklāj ap 600 pacientu.

Kā atklāt, kad ārstēt

Helikobaktērija parasti izplatās no cilvēka uz cilvēku, lielākā daļa inficējas jau bērnībā. Diemžēl pret šo infekciju nav iespējams vakcinēties. Vairākumam inficēto cilvēku nav nekādu veselības traucējumu, taču ilgstoša šīs baktērijas atrašanās kuņģī var izraisīt gļotādas iekaisumu, kairinājumu un pietūkumu (gastrītu), sabojāt kuņģa un tievās zarnas iekšējo aizsargslāni, kas ļauj kuņģa skābei izraisīt tajā bojājumus. 

Var attīsties peptiskā jeb kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gan hronisks atrofisks gastrīts jeb kuņģa gļotādas virsējo slāņu atrofija. Tas ir priekšvēža stāvoklis, kam raksturīga plāna kuņģa gļotāda, kas ir mazāk aizsargāta pret dažādiem bojājumiem.