Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības.

Tā diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Šī gada jūnijā VDEĀVK uzskaitē bija 207 723 pilngadīgas personas ar invaliditāti, informēja Grabe. VDEĀVK netiek vērtēti personas veselības traucējumi vai darbspēja kopumā, bet gan darbspējas zudums. Tiek izvērtēts funkcionālais stāvoklis un tas, kā cilvēks var veikt ikdienas aktivitātes, aprūpēt sevi un cik lielā mērā šīs spējas ir ierobežotas. 

"Invaliditātes izraisītājs nav vecums, bet gan slimība un funkcionālie ierobežojumi," 

piebilda ierēdne.

Vidēji mēnesī VDEĀVK saņem aptuveni 6000 invaliditātes statusa pieteikumus. Ja informācija ir nepietiekama, ārsts vai eksperts var uzaicināt pacientu uz klātienes ekspertīzi, kurā tiek izvērtēti attiecīgie funkcionālie ierobežojumi – psihes, redzes, kustību un citi.