Latvijā un Eiropā kopumā ar katru gadu palielinās cilvēku skaits, kuriem diagnosticēta demence. 

To ietekmē gan sabiedrības novecošana, gan dzīvesveids, gan arī precīzākas diagnostikas iespējas. Šī slimība arvien biežāk skar arī cilvēkus pusmūžā. Taču Latvijas sabiedrība konceptuāli nav gatava, lai nodrošinātu cieņpilnu un perfektu aprūpi visiem demences slimniekiem. 

"Demence ietekmē ne tikai pacientu, bet arī visu ģimeni. Tuviniekiem aprūpe kļūst par nopietnu pārbaudījumu, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību. Ikdienas spriedzi rada arī slimības simptomi – pacienta nemiers, apmaldīšanās, aizkaitināmība, agresija, slimībai var pievienoties arī murgi un halucinācijas. Tuvinieki bieži jūtas sociāli izolēti, jo pacientu nevar atstāt vienu, līdz ar to samazinās iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē vai atrast laiku sev. Papildu grūtības rada finansiālā slodze: pieaug izdevumi par medikamentiem, aprūpi un mājokļa pielāgošanu, reizēm nepieciešams samazināt darba slodzi vai pat atteikties no darba. Pacienta tuviniekos bieži manu aizvainojumu par to, ka slimnieks mēdz būt rupjš, nevērīgs, pat agresīvs vai savu murgaino pārliecību iespaidā apvainot radiniekus, piemēram, zādzībā.