Rāceņi un kāļi bija galvenie Eiropā dzīvojošo cilvēku uzturā lietotie dārzeņi, pirms savu pārliecinošo uzvaras gājienu sāka no Dienvidamerikas ievestie kartupeļi, ar laiku kļūstot par mūsu otro maizi. 

Tomēr tagad tiem par šīs pozīcijas noturēšanu var nākties pasvīst, jo rāceņi un kāļi pamazām atkaro savu vietu, vismaz to cilvēku vidū, kuri izpētījuši, ka tie ir vistuvākie mūsu tautas senajai, oriģinālajai virtuvei.

Uzskata, ka rāceņi ir kāļu priekšteči, taču diez vai vērts lauzīt galvu par to, kurš īsti bijis pirmais. Kā nekā abi šie sakņaugi izskatās kā brāļi un abi satur krietni vairāk mūsu klimata zonā dzīvojošajiem vajadzīgās uzturvielas nekā kartupeļi.

Kas rācenī vērtīgs

Rācenis (Brassica rapa) izceļas ar lielu C vitamīna daudzumu, tajā gana daudz arī A, B1, B2 un PP vitamīna, šķiedrvielu, olbaltumvielu, ogļhidrātu. Dārzenis bagāts ar kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, sēru, pektīniem, karotīnu, ēteriskajām eļļām, cieti, dabiskajiem cukuriem – glikozi un fruktozi.