Ja nezina virkni biedējošu faktu, daudziem varētu šķist, ka “tik traki jau nemaz nav”. Taču realitātē ir tā, ka ar datorspēlēm ikdienā aizrāvies gigantiski liels daudzums cilvēku visā pasaulē un ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. 

Pētnieki pauduši, ka mūsdienās regulāri vai epizodiski katru dienu simtiem miljoni cilvēku izrāda nevaldāmu noslieci datora ekrānā kaut ko nošaut, sadragāt ar tankiem vai vispirms stratēģiski uzbūvēt un tad prasmīgi visu sagraut. Izveidojusies pat īpaša ļaužu šķira – tā dēvētie geimeri jeb tie paši spēlmaņi. Un šos ļaudis ik solī sagaida virkne jau tagad esošu un katrā ziņā nākotnē sagaidāmu problēmu, no kurām galvenā ir nonākšana neglābjamā atkarībā. Lai gan, kā mūsdienās arī mēdz teikt pietiekami bieži, ir arī varianti...

Speciālisti pauduši, ka datorspēlmaņu redzei neizbēgami nodarīto kaitējumu var mazināt, kaut vai regulāri ieturot pauzes un nepavadot pie ekrāna neskaitāmas stundas bez mitas. Oftalmologi apgalvo, ka labākais risinājums nav arī doma par to, ka mazs ekrāns ar ne pārāk lielu izšķirtspēju nav kaitīgs. Gluži otrādi: jo zemāka ir redzamā attēla kvalitāte, jo vairāk nospriegojas ciliārais muskulis, kas atbildīgs par attēla fokusēšanu.

Savukārt ļoti liels ekrāns jau prasīs starp to un spēlmani esošā attāluma palielināšanu, kas parasti esot gandrīz vai neiespējami, jo lielākā daļa spēlmaņu diemžēl mitinoties salīdzinoši mazās telpās. Vidēja izmēra monitorā ar augstu izšķirtspēju HD–ready un full HD visi spēles objekti ir labi saskatāmi, un tas speciālistu ieskatā uzskatāms par optimālo variantu. Tostarp tā dēvētās spēļu pievienotnes ar jau esošajiem HSH, PSP miniekrāniem esot absolūti nepieņemamas tiem spēlmaņiem, kuri jau krituši nenovēršamā atkarībā no datorspēlēm. Minimāla ekrāna gadījumā pārsvarā ir ļoti zema izšķirtspēja, tāpēc spēlmaņiem nākas nepārtraukti sasprindzināt acis un fokusēt skatienu, lai varētu izsekot spēles gaitai.