Kad pirms aptuveni astoņiem gadiem Krišs Spalviņš uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorantūrā vides zinātnes jomā, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore Dagnija Blumberga lūdza noskaidrot, kāpēc zivju milti, ko saražot var gana vienkārši, ir salīdzinoši dārgi. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, K. Spalviņš kopā ar kolēģiem atrada jaunas tehnoloģijas vērtīgu mikroorganismu audzēšanai, par ko arī tapa viņa promocijas darbs.

Vairāk sarunā ar "Mājas Viesi" stāsta pats K. Spalviņš, kurš nu jau ir doktors, RTU asociētais profesors, VASSI vadošais pētnieks un Biosistēmu laboratorijas vadītājs: "Sākot meklēt atbildi uz man uzdoto jautājumu, secināju, ka pēdējos divdesmit gados ļoti strauji attīstās akvakultūru industrija, kurās zivis audzē nebrīvē. Šī industrija patērē ļoti daudz zivju miltu zivju barošanai, tāpēc to trūkst. 

Savukārt zivju milti tiek iegūti, pasaules jūrās un okeānos nozvejojot mazvērtīgās zivis. Taču savvaļas nozveja stagnē: tajā nav iespējams nozvejot vairāk zivju, jo to ir tik, cik ir. Pieprasījumu pēc zivju miltiem neizdodas apmierināt, tāpēc cena aug."