Lielu daļu no visiem insulta gadījumiem būtu iespējams novērst.

Smadzenes ir viens no lielākajiem enerģijas un skābekļa patērētājiem mūsu organismā, tādēļ ir īpaši jūtīgas uz asinsrites apgādes izmaiņām. Arī tad, ja asinsvada nosprostojums bijis īslaicīgs un simptomi izzuduši, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai neirologa, jo trešdaļai pacientu, kas pārdzīvojuši pārejošu išēmisku lēkmi, vēlāk attīstās insults.

Mikroinsults kā brīdinājums

Insults ir akūts asinsrites traucējums vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados, kas izraisa pēkšņu, lokālu asins piegādes izsīkumu audiem un to bojāeju. Tas ir visbiežākais invaliditātes, kā arī otrs biežākais nāves iemesls pasaulē.

Taču nereti tam bijuši priekšvēstneši – viena vai pat vairākas tranzitoras išēmiskās lēkmes, kuru laikā kādā no smadzeņu daļām pasliktinās asins plūsma un parādās insultam raksturīgi neiroloģiski simptomi: vienpusējs kustību traucējums vai zudums, noslīdējis mutes kaktiņš, notirpums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē, kustību koordinācijas traucējumi un reibonis, redzes vai runas traucējumi. Pēc kāda brīža – parasti tas notiek stundas laikā, asins apgāde pati no sevis atjaunojas, neizveidojas paliekoši smadzeņu bojājumi un simptomi pakāpeniski izzūd. Der atcerēties, ka ikviens, kuru piemeklējusi šāda lēkme, ir pakļauts ne tikai paaugstinātam atkārtotu lēkmju, bet arī insulta riskam. Aptuveni 10% piedzīvoto insultu ir trīs mēnešu laikā pēc tranzitoras išēmiskās lēkmes. Lai tas nenotiktu, steigšus vajag vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa, veikt nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanu, īpaši tas attiecas uz hipertensiju, ātriju fibrilāciju jeb mirdzaritmiju (neregulāra sirdsdarbība), cukura diabētu, hiperholisterinēmiju (augsts holesterīna līmenis). Dažiem profilakses nolūkā nāksies samazināt svaru, citiem – mainīt uztura paradumus vai atmest smēķēšanu. Dažreiz var būt nepieciešama arī ķirurģiska ārstēšana, piemēr