"Analīzes veikšanai nav jānes uz laboratoriju viss savāktais urīna daudzums," atgādina Jana Osīte. "Taču obligāti jānorāda diennakts laikā savāktā urīna daudzums, tādēļ to vajag izmērīt un norādīt precīzi."

"Iespējams, biežākā kļūda, ko pieļauj pacienti, – neievēro ārsta uztura rekomendācijas pirms analīzes nodošanas, taču kopumā viņi šobrīd jau daudz zina par to, kā pareizi sagatavoties analīzēm. Arī laboratorija sagatavo daudz izzinošo materiālu, lai pacientiem šī informācija būtu pieejama," saka Centrālās laboratorijas vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte. 

Tomēr ir daži knifiņi, kurus der iegaumēt ikvienam, kurš plāno veikt laboratoriskos izmeklējumus.

Asinis no pirksta vai vēnas

"Pilna asinsaina ir pamata izmeklējums, kuru nozīmē gan ģimenes ārsts, gan speciālisti. Ja pacients sūdzas par sliktu pašsajūtu, ārsts, visticamāk, nosūtīs viņu veikt tieši šo analīzi. Tās rezultāti ļauj iegūt vispārēju priekšstatu par pacienta veselības stāvokli un izlemt, kurā virzienā turpināt izmeklēšanu, lai noteiktu diagnozi. Pilnas asinsainas analīzē iekļauts vairāku rādītāju novērtējums. Tas ir hemoglobīns, eritrocīti, retikulocīti, trombocīti, leikocīti – neitrofilie, eozinofilie, bazofilie –, limfocīti, monocīti. Katram rādītājam ir savas funkcijas, piemēram, leikocīti ir atbildīgi par imūno aizsardzību, trombocīti – par asiņu recēšanu, eritrocīti nodrošina skābekļa un oglekļa dioksīda transportu," stāsta Centrālās laboratorijas vadītāja Jana Osīte.