Kad cilvēki padzird mājas vārdu “Kliņģeri”, parasti jautājot, vai tur cep kliņģerus? “Protams, ka cep,” atbild namamāte Jana Berka. Kā mājražotāja viņa tirgum cep arī maizi, liofilizē pašu saimniecības produktus, gatavo sorbetus, izmantojot pļavu augus, un kopā ar vīru Andri audzē Romanova šķirnes aitas. Ģimenē ir četri bērni, un pati saimniece vēl strādā algotu darbu. Kā to visu paspēt?

Šogad aprit apaļi 20 gadi, kopš viņi no pilsētas ir pārcēlušies uz laukiem Tārgales pagasta “Kliņģeros”. Pirms tam dzīvoja un strādāja Ventspilī, taču reizē ar pirmā bērna piedzimšanu sāka skatīties pēc plašāka dzīvokļa. “Vienā brīdī attapāmies – kāda loģika meklēt dzīvokli? Tāpēc nolūkojām lauku sētu, kas būtu pilsētas un sabiedriskā transporta tuvumā, un bērni varētu paši aizbraukt uz skolu,” stāsta Jana. 

No “Kliņģeriem” līdz Ventspilij – nieka divi kilometri. Izvēlei bijis arī sentimentāls piesitiens, jo netālu atradusies arī omes dzimtā māja, kas gan līdz mūsdienām nav saglabājusies.